iepūst
iepūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu darbības vārds
1.transitīvs Pūšot, ar gaisa plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIepūst telpā dezodorantu.
- Iepūst telpā dezodorantu.
- Ar smidzinātāju iepūst krāsu grūti pieejamā vietā.
- Vējš iepūš acīs putekļus.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
PiemēriIepūta ziemelis.
- Iepūta ziemelis.
- Iepūta austrumu vējš.
2.1.Ievirzīties (kur iekšā) – par vēju.
PiemēriVējš iepūš burās, koku galotnēs.
- Vējš iepūš burās, koku galotnēs.
3.sarunvaloda, transitīvs Iestāstīt (parasti ko aplamu).
PiemēriMēģināt iepūst visādus brīnumus.
- Mēģināt iepūst visādus brīnumus.