Paplašinātā meklēšana
Meklējam ierādīt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (29):
- atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
- pats par sevi Bez nepieciešamības pierādīt, argumentēt.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
- prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
- iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
- pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
- banda Kalpa atalgojums – apstrādāšanai ierādīts zemes gabals.
- graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- verificēt Pārbaudīt, vai (kas) ir korekts; pierādīt vai konstatēt, ka (kas) ir korekts.
- pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
- parādīt Pierādīt, apliecināt darbībā (ko, piem., spējas).
- pamatot Pierādīt, argumentēt (piem., kā patiesumu, nepieciešamību), minot konkrētus faktus.
- atspēkot Pierādīt, ka (piem., apgalvojums) nav pareizs, neatbilst īstenībai.
- attaisnoties Pierādīt, ka nav vainīgs; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem).
- apliecināt Pierādīt, ļaut secināt.
- solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piem., par domu, ideju).
- nevainības prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- nevainīguma prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- pierādīties Refl. --> pierādīt; tikt pierādītam; apstiprināties.
- sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
- skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panākt savstarpēju vienošanos.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- aksiomātisks Tāds, kas pamatots, pierādīts ar aksiomu; tai raksturīgs.
- neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
- pamatots Tāds, ko var pierādīt, apstiprināt ar faktiem; tāds, kam ir svarīgs iemesls; vērā ņemams.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
ierādīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV