solīds
solīds -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
solīda -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
solīdi apstākļa vārds
solīdums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
PiemēriSolīds cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSolīda uzruna.
1.2.Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
PiemēriSolīds uzvalks.
2.Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
PiemēriSolīda celtne.
2.1.Tāds, kas izraisa uzticību (piem., par uzņēmumu, pasākumu).
PiemēriSolīds iestādījums.
2.2.Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piem., par domu, ideju).
PiemēriSolīda teorija.
3.Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
PiemēriSolīds iekrājums.
Cilme:No vācu solid, kam pamatā latīņu solidus ‘masīvs, blīvs, stiprs’.