solīds
solīds -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
solīda -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
solīdi apstākļa vārds
solīdums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
PiemēriSolīds cilvēks.
- Solīds cilvēks.
- Solīds uzņēmējs.
- Solīda publika.
- Solīdas kundzītes.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSolīda uzruna.
- Solīda uzruna.
- Solīdi ģērbties.
- Būt solīdos gados.
- Tas nav solīdi.
- Atpūtnieki uzvedas solīdi.
1.2.Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
PiemēriSolīds uzvalks.
- Solīds uzvalks.
- Solīds kabinets.
- Solīdi ģērbties.
2.Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
PiemēriSolīda celtne.
- Solīda celtne.
- Dzīvot solīdā, paša celtā, mājā.
2.1.Tāds, kas izraisa uzticību (piem., par uzņēmumu, pasākumu).
PiemēriSolīds iestādījums.
- Solīds iestādījums.
- Solīds pasākums klubā.
- Solīda firma.
- Komanda spēlē solīdi un uzvar.
2.2.Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piem., par domu, ideju).
PiemēriSolīda teorija.
- Solīda teorija.
- Solīdas zināšanas mūzikā.
3.Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
PiemēriSolīds iekrājums.
- Solīds iekrājums.
- Solīds nekustamais īpašums.
- Solīda alga.
- Komanda iekrājusi solīdu pārsvaru.
Cilme:No vācu solid, kam pamatā latīņu solidus ‘masīvs, blīvs, stiprs’.