solists
solists lietvārds
soliste lietvārds
Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
PiemēriBaleta, operas solists.
- Baleta, operas solists.
- Augstas klases obojists – gan solists, gan orķestrants.
- Pašpārliecināta soliste.
Cilme:No itāļu solista, kam pamatā latīņu solus ‘viens’.