solis
solis [suôlis] -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
PiemēriPaspert soli.
Stabili vārdu savienojumiNav kur soli (no)likt. Nav kur soli (pa)spert.
1.1.formā: daudzskaitlis Skaņas, ko rada šādas kāju kustības.
PiemēriKlusi, smagi soļi.
1.3.Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
PiemēriRaits valša solis.
1.4.joma: fiziskā kultūra un sports Pārvietošanās veids (piem., kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
PiemēriKlasiskais solis distanču slēpošanā.
1.5.Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
2.Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
PiemēriNeapdomīgs, nopietns, pārsteidzīgs solis.
Stabili vārdu savienojumiGreizs solis.
2.1.Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
PiemēriMājas solis.
Stabili vārdu savienojumiNeprātīgs solis.
3.joma: tehnika Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
PiemēriVītnes solis.
Stabili vārdu savienojumiApiet mājas soli. Apkopt mājas soli. Braukt soļos. Iet solī. Iet soļiem. Iet soļos.