solīties
solīties [sùolîtiês] -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Solīt (ko veikt, darīt).
PiemēriSolīties laboties.
2.Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
PiemēriMaza, maza meitenīte solījās mana būt...
3.formā: trešā persona; kopā ar: "būt" Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
PiemēriNakts solījās būt auksta.