solīt
solīt [sùolît] -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Teikt, apgalvot, ka (kas, piem., noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
PiemēriSolīt savu padomu.
1.1.Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
PiemēriSolīt naudu.
Stabili vārdu savienojumiSolīt zelta kalnus. Solīts makā nekrīt.