pierādīt
pierādīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
PiemēriPierādīt teorēmu.
1.1.Pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u. tml., atzīt (ko).
PiemēriTiesa pierādījusi apsūdzētā vainu.
1.2.Būt par pamatu argumentētam atzinumam.
PiemēriPētījumi pierāda, ka...