Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piepūsties
piepūsties -pūšos, -pūties, -pūšas, pag. -pūtos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Piepildoties ar gaisu, tiekot piepūstam, palielināties apjomā.
PiemēriVērot, kā pamazām piepūšas milzīgais gaisa balons.
  • Vērot, kā pamazām piepūšas milzīgais gaisa balons.
1.1.Piepildoties ar gāzi, gaisu, izplesties, palielināties apjomā.
PiemēriGovs piepūtusies.
  • Govs piepūtusies.
  • Gremošanas traucējumu dēļ piepūties vēders.
1.2.Ar gaisa plūsmu izplesties, izspīlēties.
PiemēriBuras piepūšas vējā.
  • Buras piepūšas vējā.
1.3.Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
PiemēriPa ielu staigā piepūtušies baloži.
  • Pa ielu staigā piepūtušies baloži.
2.Apvainoties, kļūt dusmīgam.
PiemēriAr meiteni pajokoja, bet viņa piepūtās.
  • Ar meiteni pajokoja, bet viņa piepūtās.
Stabili vārdu savienojumiPiepūšas kā pāvs. Piepūšas kā tītars.