Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piepūlēt
piepūlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
piepūlēties darbības vārds; atgriezenisks
Pakļaut (ķermeni, tā daļu, orgānu u. tml.) palielinātai slodzei.
PiemēriNevienam negribas sevi piepūlēt.