piepūlēt
piepūlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
piepūlēties darbības vārds; atgriezenisks
Pakļaut (ķermeni, tā daļu, orgānu u. tml.) palielinātai slodzei.
PiemēriNevienam negribas sevi piepūlēt.
- Nevienam negribas sevi piepūlēt.
- Piepūlēt galvu, smadzenes, prātu.
- Piepūlēt savu atmiņu.
- Piepūlēt acis, redzi.