pieputēt
pieputēt 3. pers. -put, pag. -putēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt putekļainam.
PiemēriPieputējuši aizkari, paklāji.
- Pieputējuši aizkari, paklāji.
- Izmazgāt pieputējušās drēbes.
- Pēc remonta telpas bija pieputējušas.
1.1.Pārklāties ar putekļu kārtu.
PiemēriPieputējušas glāzes.
- Pieputējušas glāzes.