pierādīties
pierādīties 3. pers. -ās, pag. -ījās darbības vārds; atgriezenisks
Refl. → pierādīt; tikt pierādītam; apstiprināties.
PiemēriAr laiku varētu pierādīties aizturētā vaina.
- Ar laiku varētu pierādīties aizturētā vaina.
- Versija par ļaunprātīgu dedzināšanu nav pierādījusies.
- Tas ir pierādījies arī praksē.
- Kārtējo reizi pierādās, ka panākumi nāk pēc grūta darba.