pierādīt
pierādīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
PiemēriPierādīt teorēmu.
1.1.Pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u. tml., atzīt (ko).
PiemēriTiesa pierādījusi apsūdzētā vainu.
1.2.Būt par pamatu argumentētam atzinumam.
PiemēriPētījumi pierāda, ka...