piepušķot
piepušķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
piepušķojums lietvārds; vīriešu dzimte
Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
PiemēriMazliet piepušķot notikušo.
- Mazliet piepušķot notikušo.
- Piepušķots ceļojuma apraksts.
- Nevar pateikt, kas tur laika gaitā piepušķots un kas pilnībā izdomāts.