Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piepušķot
piepušķot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
piepušķojums vīriešu dzimte, lietvārds
Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
PiemēriMazliet piepušķot notikušo.