pēddzinis
pēddzinis [pȩ̂ddzinis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
pēddzine [pȩ̂ddzine] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Suns, kas apmācīts pēdu dzīšanai.
PiemēriBīgls ir lielisks mednieks un pēddzinis.
- Bīgls ir lielisks mednieks un pēddzinis.
- Vācu aitu suns Radža ir pēddzinis, robežsargu palīgs.
2.Cilvēks, kas dzen pēdas.
PiemēriIkviens pazīst Šerloku Holmsu – izcilo detektīvu un pēddzini.
- Ikviens pazīst Šerloku Holmsu – izcilo detektīvu un pēddzini.