atstāt
atstāt -stāju, -stāj, -stāj, pag. -stāju darbības vārds; transitīvs
1.Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
PiemēriAtstāt bērnus mājās.
- Atstāt bērnus mājās.
- Atstāt suni pie veikala durvīm.
- Atstāt mēteli garderobē.
- Atstāt automašīnu stāvvietā.
1.1.Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piem., lai kāds saņemtu).
PiemēriAtstāt uz galda zīmīti sievai.
- Atstāt uz galda zīmīti sievai.
- Pie rēķina atstāt naudu.
1.2.Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
PiemēriAtstāt kaut kur lietussargu.
- Atstāt kaut kur lietussargu.
- Atstāt mājās naudas maku.
2.Ļaut, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
PiemēriAtstāt traukus uz galda.
- Atstāt traukus uz galda.
- Atstāt durvis neaizslēgtas.
- Atstāt lauku neuzartu.
- Atstāt opozīcijā.
- Atstāt lūgumu bez ievērības.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt bez ievērības.
- Atstāt bez ievērības — nepievērst uzmanību; neizpildīt (piem., kādu lūgumu).
2.1.Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
PiemēriAtstāt mazo bērnu bez uzraudzības.
- Atstāt mazo bērnu bez uzraudzības.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt likteņa varā. Atstāt likteņa ziņā.
- Atstāt likteņa varā — pamest (kādu) un nerūpēties (par to).
- Atstāt likteņa ziņā — pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Atstāt likteņa žēlastībai — pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Atstāt novārtā — neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- Atstāt pēc stundām — likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
2.2.Likt, lai paliek (bez kā).
PiemēriAtstāt tukšā.
- Atstāt tukšā.
- Atstāt bez naudas.
- Atstāt bez pusdienām.
- Atstāt bez mantojuma.
3.Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
PiemēriAtstāt cepeškrāsnī siltu ēdienu.
- Atstāt cepeškrāsnī siltu ēdienu.
- Atstāt ozolus nenocirstus.
- Atstāt sēdvietas viesiem.
- Atstāt dēlam mantojumā māju.
- Atstāt bagātu literāro mantojumu.
4.Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
PiemēriAtstāt vīru.
- Atstāt vīru.
- Atstāt ģimeni.
- Atstāt vecākus un aizbraukt.
- Viņš dzīvo viens un atstāts.
- Vecāki miruši, atstādami divus bērnus.
5.Doties prom (no kādas vietas).
PiemēriAtstāt dzimteni.
- Atstāt dzimteni.
- Atstāt tēva mājas.
- Atstāt slimnīcu.
- Lasēni atstāj upes un dodas uz jūru.
- Kuģis atstāj ostu.
- Ienaidnieks atstāj pilsētu.
5.1.Pārtraukt mācīties, strādāt.
PiemēriAtstāt vidusskolu.
- Atstāt vidusskolu.
- Atstāt studijas.
- Atstāt darbu.
6.Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
PiemēriAtstāt par sevi vislabākās atmiņas.
- Atstāt par sevi vislabākās atmiņas.
- Atstāt autogrāfu uz diska.
- Sniegā pēdas atstājis zaķis.
- Ievainojumi atstājuši rētas.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt pēdas dvēselē.
- Atstāt pēdas dvēselē — jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt ar garu degunu. Atstāt ēnā. Atstāt pēdas. Atstāt pusceļā. Neatstāt (ne) akmeni uz akmens.
- Atstāt ar garu degunu idioma — sarunvaloda atstāt tukšā, bez kā.
- Atstāt ēnā idioma — pārspēt; neļaut izvirzīties.
- Atstāt pēdas idioma — radīt paliekamas sekas.
- Atstāt pusceļā idioma — nepabeigt (ko iesāktu).
- Neatstāt (ne) akmeni uz akmens idioma — pilnīgi nopostīt, iznīcināt.