mācīt
mācīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas; panākt, ka (kāds) apgūst (ko).
PiemēriMācīt bērnam lasīt un rakstīt.
- Mācīt bērnam lasīt un rakstīt.
- Mācīt skolēniem satiksmes noteikumus.
- Mācīt meitenei klavierspēli.
- Mācīt zēnu rēķināt.
Stabili vārdu savienojumiMācīt (kādu) amatā.
- Mācīt (kādu) amatā — mācīt (kādam) amatu.
1.1.Strādājot mācību iestādē, kursos u. tml., panākt, ka izglītojas, iegūst darba prasmi.
PiemēriMācīt skolēnus.
- Mācīt skolēnus.
- Mācīt 8. klasi.
- Mācīt jaunos frizierus.
- Mācīt topošos galdniekus.
1.2.Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
PiemēriMācīt zīmēšanu.
- Mācīt zīmēšanu.
- Mācīt skolā matemātiku.
- Mācīt universitātē stilistiku.
2.Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
PiemēriMācīt patstāvību.
- Mācīt patstāvību.
- Mācīt disciplīnu.
- Vai skolā māca mīlēt tēvzemi un savu tautu?
- Laba mana māmuliņa, Labi mani mācījusi: Ne sunīša kājām spert, Ne guntiņas pagalītes.
2.1.Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
PiemēriMācīt sunim paklausību.
- Mācīt sunim paklausību.
- Mācīt suni iet pa pēdām.
3.Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
PiemēriBudisms māca.
- Budisms māca.
- Joga māca.
- Veca patiesība, tautas paruna māca.