mācītājs
mācītājs lietvārds
mācītāja lietvārds
1.Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
PiemēriLuterāņu mācītājs.
- Luterāņu mācītājs.
- Mācītāja talārs.
Stabili vārdu savienojumiIet pie mācītāja.
- Iet pie mācītāja novecojis — doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
2.Cilvēks, kas kādu māca, pamāca.
PiemēriAtradies mācītājs!
- Atradies mācītājs!