mācīties
mācīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
PiemēriMācīties svešvalodas.
1.1.Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
PiemēriMācīties uzdoto.
1.2.Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
PiemēriMācīties dzejoli no galvas.
Stabili vārdu savienojumiNo galvas (ko) (mācīties, zināt).
1.3.Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
PiemēriMācīties konservatorijā, universitātē.
1.4.Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
PiemēriMācīties par inženieru, ārstu.
2.Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
PiemēriMācīties no kļūdām, no vēstures.
2.1.Pārņemt zināšanas, iemaņas.
PiemēriMācīties no folkloras.
3.Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
PiemēriMācīties pazīt cilvēkus.