slēpt
slēpt slēpju, slēp, slēpj, pag. slēpu darbības vārds; transitīvs
1.Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
PiemēriSlēpt savas vēstules, dokumentus.
- Slēpt savas vēstules, dokumentus.
- Slēpt nazi kabatā.
- Zaglis slēpj nozagtās mantas bēniņos.
1.1.Sargāt no ārējas iedarbības.
PiemēriSlēpt seju no saules zem saulessarga.
- Slēpt seju no saules zem saulessarga.
2.Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
PiemēriSlēpt patiesību.
- Slēpt patiesību.
- Slēpt informāciju.
- Slēpt nodomu.
- Slēpt bailes.
- Slēpt sarūgtinājumu.
2.1.pārnestā nozīmē Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
PiemēriKalni slēpj dabas bagātības.
- Kalni slēpj dabas bagātības.
- Māksla sevī slēpj lielas iespējas cilvēkam.
Stabili vārdu savienojumiSlēpt dūres kabatā. Slēpt dūres kabatās. Slēpt dūri kabatā. Slēpt pēdas.
- Slēpt dūres kabatā idioma — sarunvaloda gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- Slēpt dūres kabatās idioma — sarunvaloda gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- Slēpt dūri kabatā idioma — sarunvaloda gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- Slēpt pēdas idioma — censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.