sarīkot
sarīkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
PiemēriSarīkot koncertu.
- Sarīkot koncertu.
- Sarīkot izstādi.
- Sarīkot bērnu svētkus.
- Sarīkot vēlēšanas.
- Sarīkot sanāksmi.
- Sarīkot demonstrāciju.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kas, parasti negatīvs).
PiemēriSarīkot skandālu.
- Sarīkot skandālu.
- Sarīkot uzbrukumu.
- Teroristi sarīkojuši vairākus sprādzienus pilsētas centrā.
- Fani pēc spēles sarīko nekārtības.