Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sarindot
sarindot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
sarindojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
PiemēriSarindot puķupodus uz palodzes.
1.1.Sakārot (noteiktā secībā).
PiemēriSarindot bērnus pēc auguma.