varonīgs
varonīgs [varuônîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
varonīga [varuônîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
varonīgi [varuônîgi] apstākļa vārds
1.Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
PiemēriVaronīgs karavīrs.
- Varonīgs karavīrs.
- Varonīgi cilvēki.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVaronīga rīcība.
- Varonīga rīcība.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piem., par laikposmu).
PiemēriVaronīgs mūžs.
- Varonīgs mūžs.
1.3.Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriVaronīgi izglābt meiteni no degošas mājas.
- Varonīgi izglābt meiteni no degošas mājas.
1.4.Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKomanda varonīgi atspēlējas.
- Komanda varonīgi atspēlējas.