varonis
varonis [varuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
varone [varuône] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
PiemēriLeģendārs varonis.
- Leģendārs varonis.
- Kara varoņi.
- Kritušie varoņi.
- Varoņu slava.
- Varoņa nāve.
1.1.Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
PiemēriBūt varonim.
- Būt varonim.
2.Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
PiemēriKatrā klasē ir savi varoņi.
- Katrā klasē ir savi varoņi.
Stabili vārdu savienojumiDūres varonis.
- Dūres varonis — nievājoša ekspresīvā nokrāsa kauslis, huligāns.
3.Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
PiemēriSeriāla, stāsta varonis.
- Seriāla, stāsta varonis.
- Liriskais, romantiskais varonis.
3.1.Tēlotā persona (kādā mākslas darbā).
PiemēriOperas varonis.
- Operas varonis.
- Galvenā varone filmā.
3.2.Varoņloma; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
PiemēriTēlot galvenās varoņu lomas.
- Tēlot galvenās varoņu lomas.
3.3.Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
Stabili vārdu savienojumiDienas varonis. Varoņa nāve.
- Dienas varonis idioma — cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- Varoņa nāve — nāve veicot kādu varoņdarbu.