varonis
varonis [varuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
varone dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
PiemēriLeģendārs varonis.
1.1.Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
PiemēriBūt varonim.
2.Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
PiemēriKatrā klasē ir savi varoņi.
Stabili vārdu savienojumiDūres varonis.
3.Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
PiemēriSeriāla, stāsta varonis.
3.1.Tēlotā persona (kādā mākslas darbā).
PiemēriOperas varonis.
3.2.Varoņloma; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
PiemēriTēlot galvenās varoņu lomas.
3.3.Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
Stabili vārdu savienojumiDienas varonis. Varoņa nāve.