uzvara
uzvara sieviešu dzimte, lietvārds
1.Pretinieka pārspēšana, sakāve (piemēram, bruņotā sadursmē).
PiemēriUzvara kaujā, karā.
2.Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
PiemēriUzvara strīdā.
2.1.Stāvoklis (sporta sacensībās), kad ir pārspēts pretinieks, sasniegts labākais rezultāts.
PiemēriKomandas sestā uzvara pēc kārtas.
Stabili vārdu savienojumiPlecu uzvara.
2.2.Stāvoklis, kad ir labākie panākumi (piemēram, izpildītājmākslas konkursā); stāvoklis, kad ir sasniegts (kas) nozīmīgs (piemēram, radošā darbībā).
PiemēriUzvara vokālistu konkursā.
3.Stāvoklis, kad ir pārvarēts, zudis (kas) nevēlams.
PiemēriPanākt taisnības uzvaru.
Stabili vārdu savienojumiPirra uzvara. Uzvaras garša. Uzvaras gājiens.