nokauties
nokauties -kaujos, -kaujies, -kaujas, pag. -kāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ļoti nopūlēties, nomocīties, cenšoties paveikt (ko), pārvarēt, tikt galā (ar ko).
PiemēriNokauties ar darbiem.
- Nokauties ar darbiem.
- Nokauties ar naudas grūtībām.
1.1.Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt, novērst (ko).
PiemēriNokauties ar smagām domām.
- Nokauties ar smagām domām.
- Ar dzīves problēmām nokāvušies cilvēki.
Stabili vārdu savienojumi(No)kauties ar domām.
- (No)kauties ar domām — būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
2.Nocīnīties.
PiemēriPa ielu iet liels, resns, nokāvies runcis.
- Pa ielu iet liels, resns, nokāvies runcis.