uzvarēt
uzvarēt -varu, -vari, -var, pag. -varēju darbības vārds; transitīvs
1.Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
PiemēriUzvarēt karā.
1.1.Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
PiemēriSpēkojoties uzvarēt pretinieku.
2.Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
PiemēriUzvarēt kolēģi derībās.
2.1.Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), sasniegt labāko rezultātu.
PiemēriUzvarēt pašreizējos čempionus.
2.2.Parādīt labāko sniegumu (piemēram, izpildītājmākslas konkursā).
PiemēriUzvarēt baleta konkursā.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
PiemēriUzvarēt grūtības.
Stabili vārdu savienojumiUzvarēt sevi.