varonība
varonība [varuônĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
PiemēriPārcilvēciska varonība.
- Pārcilvēciska varonība.
- Karavīru varonība.
- Apbalvot par varonību kaujā.
1.1.Drosme, drošsirdība.
PiemēriApbalvot zēnu par varonību, glābjot slīkstošu cilvēku.
- Apbalvot zēnu par varonību, glābjot slīkstošu cilvēku.