Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
atvairīt
-u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt (piem., ar rokas kustību), ka nepiekļūst.
PiemēriAtvairīt odus.
1.1.Panākt, ka netraucē, neuzmācas.
PiemēriAtvairīt uzbāzīgu apmeklētāju.
2.Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
PiemēriAtvairīt armijas uzbrukumu.
2.1.Sargājot vārtus sporta spēlē, nepieļaut, ka iemet, iesit (ripu vai bumbu).
PiemēriAr pūlēm atvairīt bumbu.
3.Atraidīt, nepieņemt.
PiemēriAtvairīt palīdzību.
4.Pārvarēt (ko); neļauties (kam).
PiemēriAtvairīt domas par slāpēm.