prast
prast protu [prùotu], proti [prùoti], prot [prùot], pag. pratu darbības vārds; transitīvs
1.Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
PiemēriPrast lauku darbus.
- Prast lauku darbus.
- Prast adīt, tamborēt.
- Prast labi peldēt.
- Prast slidot, slēpot.
- Prast glabāt noslēpumus.
- Prast angļu valodu.
- Skolēns prot lasīt un rakstīt krievu valodā.
2.intransitīvs Spēt, varēt; mācēt.
PiemēriPrast savaldīties.
- Prast savaldīties.
- Prast atturēties no alkohola.
- Kā nu protu, tā dzīvoju.
- Viņi ir saraduši un pratīs sadzīvot.
Stabili vārdu savienojumiPrast godu. Prast kaunu.
- Prast godu — sarunvaloda saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- Prast kaunu — rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.