Paplašinātā meklēšana
Meklējam prast.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (175):
- konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
- atjēgt Aptvert, saprast.
- attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
- izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
- just Apzināties, saprast; nojaust.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- uzķert Atklāt, pamanīt, arī izprast.
- atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
- atķert Ātri aptvert; saprast.
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- atmosties kā no miega attapties; pēkšņi saprast (ko).
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- ieskatīties Censties apjaust, izprast.
- šifrēt Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
- izpētīt Censties iepazīt, izprast (cilvēku, viņa raksturu).
- domāt Censties izprast, analizēt bijušo un nākotnē iespējamo.
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
- grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
- nesapraša Cilvēks, kas nespēj saprast, izprast (ko).
- tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
- veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
- saprašana Darbība, process --> saprast.
- paprasts Diezgan prasts.
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs (1).
- ielūkoties Iedziļināties, censties izprast.
- urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- ieklausīties Iejusties, līdzjūtīgi saprast.
- iedzīvoties Iepazīt, izprast ko; iejusties.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
- apstulbt Īsu brīdi kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī apmulst.
- saprasties Izprast (vienam otru, citam citu).
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- apjēgt Izprast, aptvert.
- iztulkot Izprast, izskaidrot.
- orientēties Izprast, pazīt, pārzināt (ko).
- apzināties Izprast, zināt; apzināti izjust.
- atkost Izprast; atšifrēt (piem., kāda rīcību).
- piekļūt Izprast; izprotot iegūt (kāda) uzticību.
- aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
- divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
- mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
- lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
- stulbt Kļūst nespējīgam aptvert, saprast.
- atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
- saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
- pārvaldīt Labi pārzināt un prast izmantot (ko).
- redz Lieto, aicinot apzināties, saprast (ko).
- ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- likt just likt saprast (ko).
- pārzināt Ļoti labi zināt, prast (ko); būt pilnīgām zināšanām (par ko).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- izlaist no rokām neprast (ko) saglabāt; atdot, zaudēt.
- nesajēgt Nesaprast.
- nesapratne Nespēja (ko) saprast; neizpratne.
- aklums Nespēja saprast, pareizi novērtēt.
- apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.
- neredzēt Nevarēt saskatīt, uztvert, izprast.
- noģist Nojaust, noprast.
- redzēt Nojaust, noprast.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), cenšoties izprast (tā) saturu, būtību u. tml.
- apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- atdarīt acis palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
- atvērt acis palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- saprast Pareizi uztvert, izprast (kā) nozīmi, saturu.
- rādīt Pārmācīt kādu, likt saprast (ko).
- pasekot Pavērot, painteresēties, lai ko uzzinātu, izprastu.
- atjēgties Pēkšņi aptvert, saprast.
- atģist Pēkšņi aptvert; saprast, atjēgt.
- attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko); pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- iesist kā ar āmuru pa pieri pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
- iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
- atgūties Pēkšņi saprast, aptvert; attapties.
- pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piem., kādu procesu, kādu darbību kopumu).
- lasīt kā (atvērtā) grāmatā pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- redzēt kādam cauri pilnīgi izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, ļoti labi prast.
- izprast Pilnīgi saprast (parasti izziņas procesā).
- mācēt (kādu) valodu prast (kādu) valodu.
- pazīt pulksteni prast nolasīt pulksteņa rādījumus.
- jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert.
- noturēt stūri prast, spēt vadīt automobili.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
- aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
- saredzēt Redzēt; nojaust, noprast.
- sarunāt Runājot saprasties, vienoties (ar kādu).
- no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
- no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
- nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- grūta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
- netiek gudrs saka, ja kāds nespēj saprast, noskaidrot (ko).
- nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
- iepazīt Sākt izprast, gūt priekšstatu (par kādu).
- iepazīties Sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u. tml.).
- nolasīt vārdus no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- sagremot Saprast (parasti pārdomājot, iedziļinoties).
- saprasties Saprast (vienam otru, citam citu).
- zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
- prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- redzēt Saprast, apzināties.
- rubīt fišku saprast, būt gudram.
- zināt Saprast, būt skaidrībā (par ko).
- saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
- aptvert Saprast, izprast.
- nojēgt Saprast, sajēgt.
- rubīt Saprast.
- sajēgt Saprast.
- atrast kopīgu valodu saprasties.
- rast kopīgu valodu saprasties.
- runāt dažādās valodās sarunā nesaprast, pārprast vienam otru.
- tulkot Skaidrot, izprast (kā jēgu, nozīmi u. tml.).
- gaume Skaistuma izpratne, izjūta; spēja izprast un vērtēt skaistumu.
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- laba galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
- izjūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt.
- izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
- sapratne Spēja pareizi uztvert, izprast (ko).
- runāt Spēt izteikties (kādā valodā), prast (kādu valodu).
- neizpratne Stāvoklis, kad nespēj (ko) uztvert, saprast; nespēja (ko) uztvert, saprast.
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi, gatavība palīdzēt.
- saprotošs Tāds, kam piemīt spēja iejusties otra domās, izjūtās, izprast otru.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
- neiecietīgs Tāds, kas izturas pret citiem skarbi, īgni, neuzklausot, necenšoties izprast viņus.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj (ko) saprast, izprast; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizdibināms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izdibināt, saprast; neizprotams.
- nepārskatāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pārskatīt, uztvert, aptvert, izprast.
- neiedomājams Tāds, ko ir neiespējami iedomāties, aptvert, saprast; arī ārkārtīgs.
- nepārprotams Tāds, ko nevar pārprast; skaidri uztverams.
- ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
- divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi, divējādi; tāds, kas satur norādījumu uz ko erotisku, nepieklājīgu.
- daudznozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast dažādi, neviennozīmīgi.
- viennozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast skaidri, nepārprotami, arī tieši.
- saprotams Tāds, ko var viegli aptvert, izprast.
- neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
- orientieris Tas, kas palīdz orientēties, izprast, saprast (ko).
- atklāsme Tas, kas sniedz apskaidrību, palīdz saprast ko būtisku.
- konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
- noiet līdz apziņai tikt saprastam, aptvertam.
- apmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- aizmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
- nomanīt Uztvert (kādas pazīmes, īpatnības); nojaust, noprast.
- lasīt Uztvert un saprast rakstu zīmes (kādā tekstā); uztverot un saprotot rakstu zīmes (tekstā), runāt (to).
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- lasīt Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties, izvērtēt (ko).
- pazīt Zināt un prast izmantot (ko).
prast citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV