orientēties
orientēties [ori-eñtêtiês] 3. pers. -ējas, pag. -ējās darbības vārds; atgriezenisks
1.Spēt noteikt savu atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
PiemēriOrientēties tumsā.
1.1.Izprast, pazīt, pārzināt (ko).
PiemēriOrientēties mūsdienu literatūrā.
2.Vērst savu rīcību, darbību (kādā virzienā, jomā).
PiemēriOrientēties uz Eiropas tirgu.