zināt
zināt zinu, zini, zina, pag. zināju darbības vārds; transitīvs
1.Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
PiemēriEs zinu, kā tevi sauc.
Stabili vārdu savienojumiDabūt zināt. Zināt kā vienreizvienu.
1.1.Prast, mācēt (ko).
PiemēriZināt dziesmas vārdus.
Stabili vārdu savienojumiNo galvas (ko) (mācīties, zināt).
1.2.Pazīt, pārzināt, būt iepazinušam (ko).
PiemēriZināt citam citu.
2.Saprast, būt skaidrībā (par ko).
PiemēriZināt, kā rīkoties.
Stabili vārdu savienojumiKas (to, to lai) zina; kas (nu) var zināt.
2.1.parasti formā: otrā persona Lieto uzrunā, aicinot pievērst sarunbiedra uzmanību.
PiemēriZini ko, ne viss ir tā, kā izskatās.
Stabili vārdu savienojumiNu, (vai) zini.
2.2.Apzināties (ko).
PiemēriZināt savu vērtību.
Stabili vārdu savienojumiDievs vien (to) zina. Jods (viņu) zina. Nezināt, ko ķert, ko grābt. Nezināt, kur likties.