zinātkārs
zinātkārs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
zinātkāra -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
zinātkāri apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
PiemēriZinātkārs puisēns.
- Zinātkārs puisēns.
- Gunārs bija ļoti zinātkārs, visur bāza savu degunu, visu gribēja izzināt.
- Zinātkārais meitēns ik dienu uzdod jautājumu: mammu, kā tur skolā būs?
- Visiem zinātkārajiem meistare ierādīs sava amata noslēpumus.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZinātkārs prāts.
- Zinātkārs prāts.
- Zinātkārs skatiens.