zināt
zināt zinu, zini, zina, pag. zināju darbības vārds; transitīvs
1.Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
PiemēriEs zinu, kā tevi sauc.
- Es zinu, kā tevi sauc.
- Kā tu to zināji?
- Ja es to būtu zinājis!
- Zināt īsāko ceļu.
- Es zinu, kur glabājas atslēgas.
- Viņa zina, kā palīdzēt cietušajam.
- Vai zināji, ka Latvijā ir 352 putnu sugas?
Stabili vārdu savienojumiDabūt zināt. Zināt kā vienreizvienu.
- Dabūt zināt — uzzināt.
- Zināt kā vienreizvienu — ļoti labi zināt.
1.1.Prast, mācēt (ko).
PiemēriZināt dziesmas vārdus.
- Zināt dziesmas vārdus.
- Bērns zina pateikt savu adresi.
- Daudzi zina tikai visu kritizēt.
Stabili vārdu savienojumiNo galvas (ko) (mācīties, zināt).
- No galvas (ko) (mācīties, zināt) — pilnīgi visu atceroties, paturot atmiņā.
1.2.Pazīt, pārzināt, būt iepazinušam (ko).
PiemēriZināt citam citu.
- Zināt citam citu.
- Zinu labu meistaru.
- Es viņu zinu jau 10 gadus.
- Ārsts zina pacienta slimības vēsturi.
- Vai pilsētas bērni zina pļavas ziedu smaržu?
2.Saprast, būt skaidrībā (par ko).
PiemēriZināt, kā rīkoties.
- Zināt, kā rīkoties.
- Dari, kā zini!
- Meitene zina, ka turpinās mācības vidusskolā.
Stabili vārdu savienojumiKas (to, to lai) zina; kas (nu) var zināt.
- Kas (to, to lai) zina; kas (nu) var zināt; ko (tur) var zināt — saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
- Negribēt (ne, nekā) zināt — neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
- Nevar zināt — saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
- Nevar zināt, kuros kapos glabās sarunvaloda — saka, ja nav zināms, paredzams, kā viss beigsies.
2.1.parasti formā: otrā persona Lieto uzrunā, aicinot pievērst sarunbiedra uzmanību.
PiemēriZini ko, ne viss ir tā, kā izskatās.
- Zini ko, ne viss ir tā, kā izskatās.
Stabili vārdu savienojumiNu, (vai) zini.
- Nu, (vai) zini — saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
2.2.Apzināties (ko).
PiemēriZināt savu vērtību.
- Zināt savu vērtību.
- Zināt savu vietu.
Stabili vārdu savienojumiDievs vien (to) zina. Jods (viņu) zina. Nezināt, ko ķert, ko grābt. Nezināt, kur likties.
- Dievs vien (to) zina idioma — saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
- Jods (viņu) zina idioma — sarunvaloda saka neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību.
- Nezināt, ko ķert, ko grābt sarunvaloda — saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- Nezināt, kur likties — būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- Piķis viņu (sa)zin(a)! idioma — sarunvaloda izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zin! sarunvaloda — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zina! sarunvaloda — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Zināt kā (savus) piecus pirkstus sarunvaloda — ļoti labi zināt, pārzināt.
- Zini ko — saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību.
- Ziniet ko — saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību.