Paplašinātā meklēšana
Meklējam zināt.
Atrasts vārdos (188):
- zināt:1
- zinātne:1
- apzināt:1
- izzināt:1
- mazināt:1
- nezināt:1
- sazināt:1
- uzzināt:1
- vizināt:1
- vizināt:2
- zizināt:1
- zuzināt:1
- zināties:1
- audzināt:1
- bēdzināt:1
- biezināt:1
- dedzināt:1
- līdzināt:1
- midzināt:1
- pārzināt:1
- reizināt:1
- žadzināt:1
- apzināts:1
- zinātkāre:1
- zinātkārs:1
- atvizināt:1
- daudzināt:1
- grudzināt:1
- ievizināt:1
- izvizināt:1
- kladzināt:1
- klidzināt:1
- mirdzināt:1
- novizināt:1
- pamazināt:1
- pavizināt:1
- samazināt:1
- smidzināt:1
- spīdzināt:1
- uzvizināt:1
- valdzināt:1
- vārdzināt:1
- verdzināt:1
- žvadzināt:1
- žvidzināt:1
- zinātnieks:1
- zinātnisks:1
- aizvizināt:1
- apdedzināt:1
- aplīdzināt:1
- atlīdzināt:1
- ieaudzināt:1
- iebiezināt:1
- iededzināt:1
- ieildzināt:1
- iemidzināt:1
- izaudzināt:1
- izdedzināt:1
- izlīdzināt:1
- klaudzināt:1
- nobēdzināt:1
- nodedzināt:1
- noildzināt:1
- nolīdzināt:1
- paaudzināt:1
- paildzināt:1
- pareizināt:1
- pievizināt:1
- sabiezināt:1
- sadedzināt:1
- salīdzināt:1
- sareizināt:1
- spirdzināt:1
- spridzināt:1
- staidzināt:1
- steidzināt:1
- stindzināt:1
- svaidzināt:1
- uzaudzināt:1
- uzbiezināt:1
- uzdedzināt:1
- apzināties:1
- mazinātājs:1
- mežzinātne:1
- neapzināts:1
- pamazināts:1
- sazināties:1
- vizināties:1
- aizdedzināt:1
- aizlīdzināt:1
- aizmidzināt:1
- apsmidzināt:1
- iesmidzināt:1
- izdaudzināt:1
- izkladzināt:1
- izsmidzināt:1
- izvārdzināt:1
- izverdzināt:1
- nokladzināt:1
- nomirdzināt:1
- novārdzināt:1
- noverdzināt:1
- nožvadzināt:1
- padārdzināt:1
- pāraudzināt:1
- pārdedzināt:1
- pasmidzināt:1
- paverdzināt:1
- pažvadzināt:1
- piededzināt:1
- sadārdzināt:1
- sasmidzināt:1
- savaldzināt:1
- uzmirdzināt:1
- uzsmidzināt:1
- audzinātājs:1
- dedzinātājs:1
- kinozinātne:1
- līdzināties:1
- neaudzināts:1
- reizinātājs:1
- zinātniecība:1
- aizklidzināt:1
- atspirdzināt:1
- atsvaidzināt:1
- izklaudzināt:1
- izspridzināt:1
- noklaudzināt:1
- pasteidzināt:1
- piekladzināt:1
- saklaudzināt:1
- saspridzināt:1
- sasteidzināt:1
- sastindzināt:1
- sastrēdzināt:1
- uzklaudzināt:1
- uzspridzināt:1
- uzsvaidzināt:1
- datorzinātne:1
- izvizināties:1
- līdzzinātājs:1
- pavizināties:1
- robežzinātne:1
- smidzinātājs:1
- starpzinātne:1
- uzturzinātne:1
- pārsprādzināt:1
- pārspridzināt:1
- pieklaudzināt:1
- sasprindzināt:1
- apdedzināties:1
- dabaszinātnes:1
- iežadzināties:1
- izlīdzinātība:1
- izlīdzināties:1
- mežzinātnieks:1
- nobēdzināties:1
- pseidozinātne:1
- sadedzināties:1
- spridzinātājs:1
- tiesībzinātne:1
- iekladzināties:1
- iesmidzināties:1
- kinozinātnieks:1
- sadārdzināties:1
- sakladzināties:1
- sasprindzināts:1
- atsvaidzinātājs:1
- atsvaidzināties:1
- dabaszinātnieks:1
- dabaszinātnisks:1
- darbaudzinātājs:1
- izklaudzināties:1
- pirmreizinātāji:1
- saklaudzināties:1
- saspridzināties:1
- uzspridzināties:1
- uzsvaidzināties:1
- uzturzinātnieks:1
- inženierzinātnes:1
- literatūrzinātne:1
- pseidozinātnisks:1
- salīdzinātājdaļa:1
- tiesībzinātnieks:1
- tiesībzinātnisks:1
- populārzinātnisks:1
- literatūrzinātnieks:1
- literatūrzinātnisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (1091):
- grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- ieaijāt Aijājot iemidzināt.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
- ielaist uguni aizdedzināt.
- pielaist uguni aizdedzināt.
- pielikt uguni aizdedzināt.
- piešaut uguni aizdedzināt.
- pielaist sērkociņu aizdedzināt.
- laist klāt uguni aizdedzināt.
- likt klāt uguni aizdedzināt.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
- terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- griba Apzināta tieksme, vēlēšanās.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
- rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
- piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
- dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
- maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
- atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
- jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
- parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
- iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
- baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
- fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
- viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
- tīšām Apzināti, ar nodomu.
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- zināt Apzināties (ko).
- justies Apzināties sevi (par ko).
- sajusties Apzināties sevi (par ko).
- atjaust Apzināties, aptvert.
- izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
- justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
- just Apzināties, saprast; nojaust.
- grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
- sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
- zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
- sadabūt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- sadzīt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- sadzīt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- sadzīt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- sadabūt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- sadabūt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
- labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
- sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
- susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
- pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
- izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
- uzdabūt Ar pūlēm, grūtībām uzzināt; sadabūt.
- rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
- rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
- sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
- samesties ar acīm ar skatieniem sazināties.
- izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
- dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
- nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
- kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- konstatēt Atklāt, izzināt, noteikt.
- nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
- revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
- līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
- maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
- atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
- apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
- nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
- aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
- nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
- atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
- atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
- uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
- uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
- uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
- lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības.
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- institūts Augstākā mācību iestāde (kādā nozarē); zinātniskās pētniecības iestāde.
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
- izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
- uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
- intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
- kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
- mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
- šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
- sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
- tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
- botānika Bioloģijas nozare – zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
- nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
- piebremzēt Bremzējot samazināt braukšanas ātrumu.
- sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
- retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
- būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
- interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
- klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
- okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
- ošņāt Censties ko izzināt, izdibināt.
- taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
- rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
- apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
- dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- sačukstēties Čukstus sazināties.
- naturālists Dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
- sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
- sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
- modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
- dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
- līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
- laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
- gludināt Darīt gludu, līdzināt.
- dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
- mazinātājs Darītājs --> mazināt.
- smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
- spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
- puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- datorika Datorzinātne; arī datoru konstruēšana un izmantošanas prakse.
- svilināt Dedzināt (1).
- kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
- ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
- paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
- pavēstīt Dot iespēju uzzināt, signalizēt.
- komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
- nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
- nodzerties Dzerot mazināt slāpes; iedzert, padzerties (ko).
- šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- uzdzirdēt Dzirdot, klausoties uzzināt.
- loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- falsifikācija Faktu, datu u. tml. apzināta sagrozīšana.
- instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
- estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
- fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
- mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- pamatdisciplīna Galvenā (piem., sporta, zinātnes) nozare.
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
- guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
- pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
- izglaust Glaužot izlīdzināt.
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
- uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
- bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
- apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt.
- spārns Grupējums (politiķu, zinātnieku u. tml. kopumā).
- remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- iepotēt Ieaudzināt.
- uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
- stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
- robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
- iedot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt.
- apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
- ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
- iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
- iekladzināties Iesākt kladzināt un apklust.
- uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
- aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
- iežadzināties Iesākt žadzināt un apklust.
- iedegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iededzināt.
- uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
- laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
- turēt gūstā ietekmēt, valdzināt.
- nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
- liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
- izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
- inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi.
- keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- tēze Īsi formulēts zinātniskā darba (referāta, raksta) atzinums.
- nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
- iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
- iztaisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- pataisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- iztaisīt no kāda cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
- skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
- izsvilināt Izdedzināt.
- izkveldēt Izkarsēt; izdedzināt.
- izkveldināt Izkarsēt; izdedzināt.
- izlīdzināt Izlabot; samazināt (piem., savu vainu, kļūdu).
- nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
- piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
- iztušēt Izpludinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- orientēties Izprast, pazīt, pārzināt (ko).
- apzināties Izprast, zināt; apzināti izjust.
- izpūsties Izpūšot gaisu, samazināties apjomā.
- vilināt Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
- iekarot sirdis izraisīt simpātijas, savaldzināt.
- būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
- izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
- izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
- ostīt gaisu izzināt apstākļus, situāciju.
- spert soli Izzināt ko vairāk.
- iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
- uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
- šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
- novitāte Jaunums (piem., mākslā, zinātnē); jauninājums.
- Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
- apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
- raudzīties nāvei acīs just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
- putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
- makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
- postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
- padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
- palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
- samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
- svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
- melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
- kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists.
- sakladzināties Kladzinot sazināties.
- saklaigāties Klaigājot sazināties.
- klidzināt Klaudzināt.
- saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
- saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
- saklauvēties Klauvējot sazināties.
- sisties Klauvēt, klaudzināt.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
- klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam; samazināties.
- nokristies Kļūt mazākam, samazināties.
- sarauties Kļūt mazākam; samazināties apjomā.
- apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
- dilt Kļūt plānākam; mazināties (apmēros, daudzumā).
- pievilkt jostu (ciešāk, stingrāk) kļūt taupīgākam, samazināt izdevumus.
- (sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
- paputēt Kļūt vājākam, samazināties.
- atdzist Kļūt vēsākam vai aukstam; mazināties sakarsumam.
- sēsties Kļūt zemākam, samazināties (par ūdens līmeni ūdenstilpē).
- nokrist Kļūt zemākam, samazināties, pazemināties (par ūdeni, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
- nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
- īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
- polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
- recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- nokurināt Kurinot sadedzināt.
- speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- noplakt Kūstot (sniegam), samazināties, kļūt zemākam, plānākam.
- atkust Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
- pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
- hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
- pārvaldīt Labi pārzināt un prast izmantot (ko).
- kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
- kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
- vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
- augļkopība Lauksaimniecības nozare – augļaugu kultūru audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- augkopība Lauksaimniecības nozare – kultūraugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
- strīķēt Līdzināt (ko beramu) līdz ar (trauka) malām.
- planēt Līdzināt (zemes virsu).
- šļūkt Līdzināt ar šļūci.
- iedzimt Līdzināties (kādam no vecākiem) ar kādām īpašībām.
- žūžināt Liegi, lēni šūpojot, arī dziedot, midzināt.
- izlielīt Lielot izslavēt; izdaudzināt.
- redz Lieto, aicinot apzināties, saprast (ko).
- sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- zīlēt Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
- aizmidzināt Lietojot medikamentus, iemidzināt.
- plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
- dīrāt Likt maksāt, atlīdzināt (par daudz); plēst.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- lāsot Līņāt, smidzināt.
- izlīt Līstot lietum, samazināties, izzust (par mākoņiem).
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
- literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
- literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
- literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
- neslavas celšana ļaunprātīga apmelošana, apzināta apmelojumu izplatīšana.
- pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, pārzināt.
- zināt kā (savus) piecus pirkstus ļoti labi zināt, pārzināt.
- pārzināt Ļoti labi zināt, prast (ko); būt pilnīgām zināšanām (par ko).
- zināt kā vienreizvienu ļoti labi zināt.
- dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
- miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
- raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt (kādu) ātrāk pabeigt darbu.
- ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti (skatīties).
- primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršs.
- mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
- lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
- ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
- propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
- palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
- bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
- samāties Mājot sazināties.
- honorārs Maksa par darbu literātiem, žurnālistiem, māksliniekiem, zinātniekiem.
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pēta kinomākslu.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- izmasēt Masējot izlīdzināt (piem., grumbas).
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- samauties Maujot sazināties.
- absorbēt Mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju.
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
- tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
- tērēt Mazināt (ko) kādu darbību, procesu īstenošanai.
- vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
- šķaidīt Mazināt (šķidruma, arī masas) koncentrāciju.
- apcirpt Mazināt īpatnības.
- diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
- šaurināt Mazināt, ierobežot.
- deldēt Mazināt.
- vājināt Mazināt.
- dilt Mazināties (apmēros, daudzumā, par attālumu).
- rukt Mazināties (tilpumā, izmērā, skaitliskajā vērtībā u. tml.).
- raukties Mazināties apjomā, lielumā u. tml.
- apslāpt Mazināties, kļūt vājākam; izbeigties.
- atlaisties Mazināties, pierimt.
- sīkt Mazināties, zust (par spēku).
- gurt Mazināties.
- sīkt Mazināties.
- pavizināties Mazliet (neilgu laiku, nelielu attālumu) vizināties.
- apsvilināt Mazliet apdedzināt.
- pavizināt Mazliet vizināt (neilgu laiku, nelielu attālumu).
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
- mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta (piem., zinātniskiem pētījumiem).
- tievēt Mērķtiecīgi (piem., ar diētu, sporta nodarbībām) samazināt ķermeņa masu.
- mežzinātnieks Mežzinātņu speciālists.
- nomiglot Miglojot nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- samirkšķināties Mirkšķinot sazināties.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
- dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
- skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
- mulla Musulmaņu teologs un likumu zinātājs, arī garīdznieks.
- muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
- muzikologs Mūzikas zinātnieks; mūzikas kritiķis.
- trīce Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- dzīt pēdas neatlaidīgi meklēt (kādu), censties (ko) uzzināt.
- pieēvelēt Nedaudz ēvelējot, pielāgot, pielīdzināt (ko).
- paaudzināt Nedaudz, mazliet audzināt.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
- pažvadzināt Neilgu laiku žvadzināt un pārstāt žvadzināt.
- uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
- apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
- nevilšs Nejaušs, netīšs, neapzināts.
- nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
- būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
- eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
- nevilkt garumā nepaildzināt, nepalēnināt (kā norisi, darbību).
- dezinformācija Nepatiesa, arī apzināti sagrozīta informācija.
- instinkts Nepazināta tieksme, nojauta.
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
- klusēt Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
- jaust Neskaidri, aptuveni apzināties (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
- nojaust Neskaidri, aptuveni apzināties, sajust (ko gaidāmu, arī esošu).
- diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- nosvilināt Nodedzināt.
- virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- samanīt Nojaust, apzināties.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
- izdzēst Nolīdzināt, izlīdzināt (pēdas, sliedes u. tml.).
- nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
- nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
- pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
- bez- Norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, samazināts, vājināts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- izzināt Noskaidrot, uzzināt (ko).
- grāds Noteikta zinātniskās kvalifikācijas pakāpe.
- pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- noņurcīt Ņurcot (dzīvnieku), novārdzināt (to).
- reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
- motorika Organisma sistēmu vai atsevišķu orgānu darbība, kustības; smadzeņu garozas regulēto apzināto kustību kopums.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- pamazināt Padarīt (ko) mazāku; samazināt.
- primitivizēt Padarīt (ko) vienkāršu, apzināti vienkāršot (ko).
- izgludināt Padarīt gludu, izlīdzināt.
- pagarināt Padarīt ilgāku; paildzināt.
- palēnināt Padarīt lēnāku; samazināt (ātrumu).
- aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt.
- apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
- sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
- izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
- nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
- pastiept Paildzināt (parasti nevajadzīgi).
- stiept garumā paildzināt, palēnināt.
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- ievilkt garumā paildzināt.
- pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
- stiepties garumā paildzināties, palēnināties.
- vilkties garumā paildzināties, palēnināties.
- ievilkties garumā paildzināties.
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizisku lielumu, skaitlisko vērtību u. tml.).
- sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
- dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
- minimalizēt Pamazināt, samazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
- paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
- pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot, uzraudzīt (kā) stāvokli, darbību; pārzināt.
- aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
- pārspridzināt Pārsprādzināt.
- apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
- modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
- paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1).
- autoreferāts Paša autora uzrakstīts īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums (tagad – promocijas darba kopsavilkums).
- lolot Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināt, aprūpēt (bērnu).
- lolojums Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināts, aprūpēts bērns.
- pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
- gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- atvieglot Pavājināt, samazināt (piem., negatīvu pārdzīvojumu).
- sadilt Pavājināties, samazināties, pakāpeniski izbeigties.
- apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
- izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
- izlīdzināšana Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, kas rodas reizināšanas rezultātā.
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1); samazināt.
- salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3); saasinājums.
- pasekot Pavērot, painteresēties, lai ko uzzinātu, izprastu.
- krist Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
- nokristies Pazemināties, samazināties (par cenu, kā vērtību).
- zināt Pazīt, pārzināt, būt iepazinušam (ko).
- ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samazināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
- pieķert sevi pēkšņi pamanīt, apzināties sevi darām (ko) vai savu psihoemocionālo stāvokli.
- apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
- atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
- nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties atsvaidzināties; izpeldēties.
- atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- maģistrs Persona ar zemāko zinātnisko grādu.
- pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties.
- nodarboties Pētīt, risināt, izzināt (ko).
- vadošais pētnieks pētnieks, kas vada zinātniskās pētniecības struktūrvienību, projektu, pētījumu, pētījumu tēmu u. tml.
- izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
- līdzināt Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko).
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iededzināt.
- piespert uguni pielikt uguni, aizdedzināt.
- habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
- rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
- atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
- līdz pēdējam sīkumam pilnīgi (piem., zināt, atcerēties).
- fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, ļoti labi prast.
- arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- reizināmais Pirmais no diviem reizinātājiem.
- kandidāts Pirmais zinātniskais grāds (padomju iekārtas laikā).
- noplanēt Planējot nolīdzināt.
- populāri zinātnisks populārzinātnisks.
- civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
- studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice.
- audzināšana Process, darbība --> audzināt; cilvēka personības veidošana.
- uzziņa Process, paveikta darbība --> uzzināt.
- izziņa Process, rezultāts --> izzināt.
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
- ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
- ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
- karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
- psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- aizpūst Pūšot aizpildīt, nolīdzināt.
- uzpūst Pūšot ar (aerosolu), uzsmidzināt, uzkrāsot.
- izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
- pašaut kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- aizlikt kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- sarādīties Rādot (piem., zīmes, žestus), sazināties.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
- vecklasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
- izrakumi Rakšanas darbi, ko veic arheologi zinātniskos nolūkos; tas, ko atrod, kas atklājas šādu rakšanas darbu rezultātā.
- rakums Rakšanas darbi, ko veic zinātniskā, izpētes nolūkā.
- raudzīties ar abām acīm raudzīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzināti.
- iesmidzināties Refl. --> iesmidzināt; iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt (par lietu).
- pazemināties Refl. --> pazemināt (1); tikt pazeminātam, samazinātam.
- saspiesties Refl. --> saspiest (3); tiekot spiestam samazināt tilpumu, apjomu, mainīt formu.
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
- kāpināt skaitli kubā reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
- kāpināt skaitli otrajā (arī trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
- kāpināt skaitli kvadrātā reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piem., ar kādu skaitli).
- sarieties Rejot sazināties.
- atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
- atspirdzinājums Rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties.
- atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt; atšķaidītā viela, šķīdums, kam koncentrācija samazināta.
- spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina.
- palīdzēt Rīkoties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, aizpildīt, nolīdzināt.
- kondensēt Sabiezināt, koncentrēt (vielu).
- ātrspēle Sacensību veids (piem., šahā, dambretē) ar samazinātu apdomas laiku.
- ātršaušana Sacensību veids šaušanas sportā – šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
- uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- sasvilināt Sadedzināt.
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt.
- dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs.
- literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
- krampjains Saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu (par kustībām, ķermeņa stāvokli); savilkts, sasprindzināts.
- praktisks Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
- tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
- humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs.
- zinātnisks Saistīts ar zinātni, tai raksturīgs.
- aizraut Sajūsmināt, valdzināt.
- pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
- akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
- mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- atsist apetīti (uz kādu) nodarbi saka par rīcību, kas mazināt interesi.
- acis sprāgst no pieres laukā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
- acis sprāgst no pieres ārā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
- labs deguns Saka par spēju ātri visu uzzināt.
- smalks deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- (ir) uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
- ņemt savās rokās sākt (ko) vadīt, pārzināt; ņemt savā pārziņā, aizbildniecībā.
- iedegties Sākt degt (par ko aizdedzinātu, aizkurtu); rasties (par liesmu).
- aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu (slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties).
- ķīselis Saldais ēdiens, kas parasti gatavots no augļiem, ogām un iebiezināts ar cieti.
- salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma daļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
- komparatīvistika Salīdzināmā pētniecība (humanitārajās zinātnēs).
- vilkt paralēles (starp ko) salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
- sastatīt Salīdzināt (vienu ar otru).
- samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
- samērot Salīdzināt pēc izmēriem (piem., garuma).
- salīdzināt pulksteņus salīdzināt pulksteņu rādījumus.
- iztaisnot Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
- stādīt blakus Salīdzināt, lai novērtētu.
- stādīt līdzās Salīdzināt, lai novērtētu.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
- vilkt paralēles salīdzināt.
- atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
- apcirpt Samazināt (apjomā, nozīmībā).
- sašaurināt Samazināt (apjomā).
- nolaist Samazināt (cenu).
- ierobežot Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
- noplicināt Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piem., atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
- izkliedēt Samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
- izretināt Samazināt (kā) daudzumu.
- atslābināt Samazināt (kā) intensitāti.
- reducēt Samazināt (kā) oksidēšanās pakāpi.
- atslogot Samazināt (kā) veicamos uzdevumus, noslogojumu; atvieglot (kā darbību).
- zaudēt Samazināt (ķermeņa masu).
- saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu.
- minimizēt Samazināt (logu) līdz tas kļūst par ikonu.
- ierobežoties Samazināt (piem., izdevumus).
- samīt Samazināt (savstarpēji).
- saīsināt Samazināt apjomu (piem., tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
- samazināt gaitu samazināt kustības ātrumu.
- atmagnetizēt Samazināt magnētiskās īpašības.
- nodzīt temperatūru samazināt paaugstināto ķermeņa temperatūru līdz normālai.
- savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
- saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
- relaksēt Samazināt spriedzi, sasprindzinājumu.
- apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
- atbruņoties Samazināt vai pilnīgi likvidēt savu apbruņojumu.
- nolīdzināt Samazināt, likvidēt (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
- atsāļot Samazināt, likvidēt sāls, sāļu daudzumu (piem., ūdenī, augsnē).
- nogriezt Samazināt, noņemt (kādu daļu no kā).
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
- minimizēt Samazināt; minimalizēt.
- apšņāpt Samazināt.
- nomest Samazināt.
- nošņāpt Samazināt.
- piegriezt Samazināt.
- reducēt Samazināt.
- oligūrija Samazināta urīna izdalīšanās.
- miniatūra Samazinātā veidā, samazinātā apjomā.
- sarukt Samazināties (par attālumu).
- sarukt Samazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
- sakristies Samazināties apjomā, kļūt zemākam, plānākam.
- sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
- sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
- rimt Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
- saplakt Samazināties intensitātē, neturpināties.
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu).
- sarukt Samazināties tilpumā, apjomā – par vielām, materiāliem u. tml.
- apsīkt Samazināties vai izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- noplakt Samazināties, arī izzust.
- atsalt Samazināties, izaust.
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi u. tml.).
- apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
- nobālēt Samazināties, izzust.
- krist Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.); kristies.
- kristies Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.).
- noplakt Samazināties, pavājināties (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- aptumšoties Samazināties, pazust.
- noplakt Samazināties; tikt izlietotam.
- iet mazumā samazināties.
- reducēties Samazināties.
- leikopēnija Samazināts leikocītu skaits asinīs.
- hipoksija Samazināts skābekļa daudzums organisma audos; skābekļa bads.
- leikoderma Samazināts vai pilnīgs pigmenta trūkums ādā, kas izpaužas kā gaiši plankumi uz ādas.
- globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
- modelis Samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums.
- reducēts Samazināts, vienkāršots.
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
- konference Sanāksme, politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai.
- prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- redzēt Saprast, apzināties.
- sadure Saskare (piem., starp dažādām zinātnes nozarēm).
- samiglot Sasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- saspringt Sasprindzināt (1).
- saspringt Sasprindzināt (2).
- sastrēdzināt Sasprindzināt (2).
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
- savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā; sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
- sakost zobus Sasprindzināt spēkus.
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
- saspriegt Sasprindzināt.
- lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
- saspriegts Sasprindzināts (2).
- apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
- apburt Savaldzināt, sajūsmināt.
- savaņģot Savaldzināt; piesaistīt sev.
- sagrozīt galvu Savaldzināt.
- noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
- sačivināties Sazināties (piem., tviterī).
- skaipot Sazināties ar interneta programmas Skype starpniecību.
- saskatīties Sazināties ar skatieniem.
- sarakstīties Sazināties raktveidā.
- sasvilpoties Sazināties svilpojot.
- sazvanīties Sazināties telefoniski.
- saūjināties Sazināties, izdodot raksturīgas skaņas (par putniem).
- sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, žestus, izturēšanās veidu u. tml.
- sazvanīties Sazināties, zvanot no datora.
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
- skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
- sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana.
- dungot Sist, klaudzināt.
- kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
- blietēt Sitot, stampājot blīvēt, līdzināt.
- samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā) skaitu.
- paskatīties Skatoties pavērot, pārbaudīt, lai pārliecinātos (par ko), arī uzzinātu (ko).
- mentors Skolotājs, padomdevējs; darbaudzinātājs.
- aizslaucīt Slaukot nolīdzināt.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; izslavēt.
- noklausīties Slepus klausoties, uzzināt (citam teiktā saturu).
- noskatīties Slepus skatoties, uzzināt (ko).
- diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanas metodēm.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- klīniskā slimnīca slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas augstskolu mācību un zinātnisko darbību.
- klīnika Slimnīca, kurā slimnieku ārstēšana ir apvienota ar ārstu zinātnisko darbu un medicīnas studentu apmācīšanu; ārstniecības iestāde.
- nopīpēt Smēķējot nodedzināt.
- smīlāt Smidzināt (1).
- miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
- miglot Smidzināt (par lietu).
- mirgot Smidzināt (par lietu).
- sijāt Smidzināt (par lietu).
- dabaszinātnieks Speciālists kādā dabaszinātņu nozarē.
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
- mēra sajūta spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- medijpratība Spēja lietpratīgi un apzināti izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu.
- saspiest Spiežot samazināt (kā) tilpumu, apjomu, mainīt formu.
- laist gaisā spridzināt.
- radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
- sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
- konvencija Starptautiska vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
- simpozijs Starptautiska, parasti zinātniska, sanāksme par kādu speciālu jautājumu.
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- zināšana Stāvoklis --> zināt.
- parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
- atslodze Stāvoklis, kad (parasti uz laiku) tiek samazināta slodze, darbības apjoms u. tml.
- parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
- parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
- sausums Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami samazināts mitruma daudzums.
- kveldināt Stipri karsēt; dedzināt.
- drudžains Straujš, nervozi steidzīgs, sasprindzināts.
- oldermanis Studentu korporācijas vecākais – pasākumu organizētājs un fukšu audzinātājs.
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- atsūknēt Sūknējot samazināt (kā daudzumu).
- nosvērt Sverot noteikt, uzzināt (kā) masu, svaru.
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- ķīmija Šīs zinātnes likums, sasniegumu praktisks izmantojums (kādā nozarē).
- izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
- sarauties Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
- pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata.
- iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
- rūgtā šokolāde šokolāde ar augstu kakao saturu un samazinātu cukura daudzumu.
- aizšpaktelēt Špaktelējot aizpildīt, nolīdzināt.
- piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
- ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
- aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
- iešūpot Šūpojot iemidzināt; iemidzināt (piem., par ritmiskām skaņām).
- samērojams Tāds (lielums), ko ir viegli samērot, salīdzināt ar ko citu; salīdzināms.
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- izstiepts Tāds, kā norise, darbība u. tml. ir (parasti nevajadzīgi) paildzināta.
- sauss Tāds, kam ir (parasti ievērojami) samazināts mitruma daudzums (piem., par acīm, muti).
- mācīts Tāds, kam ir ieaudzināts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku); dresēts.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- saīsināts Tāds, kam ir samazināts apjoms.
- ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir (parasti ievērojami) samazināts.
- nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vērīgs Tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko.
- viltīgs Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
- moderns Tāds, kas atbilst sava laika prasībām, gaumei, arī jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem; mūsdienīgs.
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
- klīnisks Tāds, kas attiecas uz klīniku, medicīnas zinātni, saistīts ar to.
- aizsācējs Tāds, kas ievieš ko jaunu, liek pamatus kam (zinātnē, mākslā u. tml.).
- miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
- saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
- inženiertehnisks Tāds, kas ir saistīts ar inženierzinātnēm un tehniku.
- saīsināts Tāds, kas ir samazināts (laikposma, darbības, norises) ilgumā.
- nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
- neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
- vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- atvieglots Tāds, kas ir vieglāks, ar samazinātu masu.
- populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
- prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svabads Tāds, kas nav nostiepts, sasprindzināts; brīvs.
- nesavaldīgs Tāds, kas nespēj atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
- klasisks Tāds, kas pārstāv ļoti nozīmīgu posmu (piem., kādā zinātnes nozarē); tāds, kam ir izcila, paliekoša vērtība.
- starpnozare Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozarēm.
- cigārveida Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs cigāram – ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
- produktīvs Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē).
- psihoanalītisks Tāds, kas saistīts ar neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīzi.
- garš Tāds, kas šķiet paildzināts.
- tīšs Tāds, kas tiek veikts apzināti.
- jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- neizpētīts Tāds, kas vēl nav izpētīts, izzināts.
- nesamaksājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami atlīdzināt.
- nesamērojams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samērot, salīdzināt ar ko citu; nesalīdzināms.
- nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot.
- paranormāls Tāds, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piem., telepātija, ekstrasensu spējas, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
- instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts; tāds, kas saistīts ar instinktu; arī neapzināts, netīšs.
- kampaņveidīgs Tāds, ko veic nevis regulāri, sistemātiski, bet gan uz laiku sasprindzinātu darbību, pasākumu veidā.
- pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez darītāja aktīvas, apzinātas līdzdarbības.
- spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
- savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
- saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
- pustrekns Tāds, kurā ir samazināts tauku procents.
- slepens Tāds, kura izpausme tiek apzināti slēpta (par psihisku stāvokli).
- saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
- ļengans Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti.
- slābans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
- slābs Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
- šļaugans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans.
- monogrāfisks Tāds, kurā zinātniski aplūkots kāds atsevišķs jautājums.
- ziņa Tas (piem., dati, fakti), kas ir zināms, uzzināts (par ko); informācija.
- izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
- jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- noslēpums Tas, kas vēl nav izzināts, izpētīts.
- jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
- vaduguns Tas, pēc kā orientēties, līdzināties, kam sekot.
- iztaujāt Taujājot censties sīki uzzināt (ko), noskaidrot; izjautāt.
- aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
- iztaustīt Taustot izzināt (piem., ceļu, atrašanās vietu).
- zintnieks Tautas gudrību zinātājs – burvis, dziednieks.
- dziesminieks Tautasdziesmu zinātājs un dziedātājs.
- akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā).
- pētniecība Teorētiska un praktiska darbība (parasti zinātnē), kas vērsta uz informācijas ieguvi, tās izklāstu un izmantošanu.
- filozofija Teorētiskais pamats (piem., kādai zinātņu nozarei).
- skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
- vēsturiskais materiālisms teorija, kas dialektiskā materiālisma principus piemēro vēstures zinātnei un socioloģijai.
- taktilā stimulācija terapijas veids: apzināts, maigs pieskāriens, kas aktivizē ādu cilvēkam, kuram nepieciešama relaksācija.
- terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē).
- atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
- misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
- jurisprudence Tiesību zinātne; zināšanas par tiesību normām, to praktisko lietošanu.
- tiesībzinātne Tiesību zinātne.
- kriminālistika Tiesību zinātnes nozare par nozieguma atklāšanas un izmeklēšanas metodēm un līdzekļiem.
- kriminoloģija Tiesību zinātnes nozare, kas pēta noziedzību, tās cēloņus un apstākļus, noziedznieka personību, kā arī izstrādā noziedzības profilakses pasākumus.
- tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
- tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
- tieslietas Tieslietu zinātne.
- notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
- izdoties Tikt labi izaudzinātam, izglītotam, arī būt talantīgam.
- sadārdzināties Tikt sadārdzinātam.
- mēroties Tikt salīdzinātam.
- saraukties Tikt samazinātam (apjomā); arī saīsinātam, sašaurinātam.
- zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
- uziet gaisā tikt uzspridzinātam.
- uzlidot gaisā tikt uzspridzinātam.
- sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
- komercija Tirdzniecības zinātne.
- rīcība Tīša, apzināta darbība vai darbību kopums.
- meklēt kašķi tīšuprāt, apzināti uzsākt strīdu.
- kubs Triju vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
- saūjināties Ūjinot sazināties.
- dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
- saurkšķēties Urkšķot sazināties.
- pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
- zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.
- izaugsme Uzplaukums (piem., mākslā, zinātnē).
- filozofija Uzskatu kopums, teorija, ko izstrādājis kāds filozofs; atsevišķa šīs zinātnes nozare.
- uzmirdzināt Uzsmidzināt (2).
- sapūsties Uzsmidzināt sev (ko).
- uzmargot Uzsmidzināt, uzmirgot (2).
- uzsijāt Uzsmidzināt.
- uzšpricēt Uzsmidzināt.
- uzspridzināties Uzspridzināt sevi.
- uzberzēt gaisā uzspridzināt.
- uzlaist gaisā uzspridzināt.
- uzspert gaisā uzspridzināt.
- uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- dietoloģija Uzturzinātne; medicīnas nozare par pareizu, veselīgu uzturu.
- uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs.
- lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
- dzirdēt Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
- sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko).
- redzēt Uzzināt, iegūt (piem., informāciju, ziņas).
- padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
- dabūt zināt uzzināt.
- izdzirdēt Uzzināt.
- ķert Uzzināt.
- pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
- dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist, radot stipru troksni; skaļi klauvēt, klaudzināt.
- nopliķēt Vairākkārt viegli sitot (pa ko), nolīdzināt.
- prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
- klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
- reducēt Vājināt, mazināt.
- pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
- šarmēt Valdzināt (kādu), izraisīt patiku.
- šarmēt Valdzināt, pakļaut savam šarmam (kādu).
- zinātnes valoda valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, piem., monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos.
- sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- noveltnēt Veltnējot nolīdzināt, nogludināt.
- novērot Vērot (ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties, izvērtēt (ko).
- mērot Vērtējot salīdzināt.
- samērot Vērtējot salīdzināt.
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
- etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
- diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
- numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
- reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
- reizināšana Viena no četrām aritmētiskajām darbībām – kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju.
- pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums.
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piem., novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
- čatot Vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē, sazināties, sarakstīties.
- vilkt garumā Vilcināt, paildzināt (darbību, norisi).
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
- automātisms Vingrinājumos iegūta spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
- literārā valoda visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
- pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
- kategorija Vispārīgs jēdziens (zinātnes nozarē), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases būtiskākās pazīmes, priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- viszinis Viszinātājs.
- licenciāts Zemākais zinātniskais grāds (dažās valstīs); persona, kam ir šāds grāds.
- asistents Zemākais zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- izzīlēt Zīlējot pareģot; zīlējot uzzināt.
- zinības Zināšanas (2); zinātne (2).
- priekšmets Zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas.
- pazīt Zināt, pārzināt (ko).
- veterinārā medicīna zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu; veterinārija, veterinārmedicīna.
- medicīniskā mikoloģija zinātne par sēnītēm, kas var izraisīt saslimšanu cilvēkiem.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
- sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
- zinātniskais grāds zinātnes darbinieka kvalifikācijas pakāpe.
- teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare.
- literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru; literatūras zinātne.
- literatūras zinātne zinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru; literatūrzinātne.
- zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
- scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
- augu embrioloģija zinātnes nozare, kas pētī augu apaugļošanos, dīgļa un endospermas attīstību.
- politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.
- tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
- informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un īpašības, tās izstrādes, pārveides, pārraides un izmantošanas likumības.
- starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
- starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
- robežzinātne Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar tādu jautājumu pētīšanu, kas attiecas uz divām vai vairākām zinātņu nozarēm.
- historiogrāfija Zinātnes nozare, kurā pētī vēstures zinātnes attīstību.
- zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
- eksaktās zinātnes zinātnes, kurās izmanto matemātiku un matemātikas metodes.
- jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
- selekcijas stacija zinātniska iestāde, kas nodarbojas ar jaunu laukaugu šķirņu izveidi.
- habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- goda doktors zinātniskais grāds, ko piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu zinātnisko darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- docents Zinātniskais nosaukums augstskolas pasniedzējam, kam (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- disertācija Zinātnisks darbs, ko autors izstrādā un publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu (tagad – promocijas darbs).
- doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma (zinātniskās pētniecības iestādēs, augstskolās).
- lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
- bālēt Zust, mazināties (piem., par slavu, jūtām).
- piezvanīt Zvanīt (kam) pa telefonu, lai sazinātos.
- sazviegties Zviedzot sazināties (par zirgiem).
- sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- nožvadzināt Žvadzināt un beigt žvadzināt.
zināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV