Paplašinātā meklēšana

Meklējam zināt.

Atrasts vārdos (188):

Atrasts vārdu savienojumos (7):

Atrasts skaidrojumos (1091):

grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
ieaijāt Aijājot iemidzināt.
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
ielaist uguni aizdedzināt.
pielaist uguni aizdedzināt.
pielikt uguni aizdedzināt.
piešaut uguni aizdedzināt.
pielaist sērkociņu aizdedzināt.
laist klāt uguni aizdedzināt.
likt klāt uguni aizdedzināt.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
griba Apzināta tieksme, vēlēšanās.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
tīšām Apzināti, ar nodomu.
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
zināt Apzināties (ko).
justies Apzināties sevi (par ko).
sajusties Apzināties sevi (par ko).
atjaust Apzināties, aptvert.
izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
just Apzināties, saprast; nojaust.
grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
sadabūt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
uzdabūt Ar pūlēm, grūtībām uzzināt; sadabūt.
rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
samesties ar acīm ar skatieniem sazināties.
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
konstatēt Atklāt, izzināt, noteikt.
nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
institūts Augstākā mācību iestāde (kādā nozarē); zinātniskās pētniecības iestāde.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
botānika Bioloģijas nozare – zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
piebremzēt Bremzējot samazināt braukšanas ātrumu.
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
ošņāt Censties ko izzināt, izdibināt.
taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
sačukstēties Čukstus sazināties.
naturālists Dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
gludināt Darīt gludu, līdzināt.
dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
datorika Datorzinātne; arī datoru konstruēšana un izmantošanas prakse.
svilināt Dedzināt (1).
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
pavēstīt Dot iespēju uzzināt, signalizēt.
komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; iedzert, padzerties (ko).
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
uzdzirdēt Dzirdot, klausoties uzzināt.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
falsifikācija Faktu, datu u. tml. apzināta sagrozīšana.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
pamatdisciplīna Galvenā (piem., sporta, zinātnes) nozare.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
izglaust Glaužot izlīdzināt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt.
spārns Grupējums (politiķu, zinātnieku u. tml. kopumā).
remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
iepotēt Ieaudzināt.
uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
iedot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt.
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
iekladzināties Iesākt kladzināt un apklust.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
iežadzināties Iesākt žadzināt un apklust.
iedegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iededzināt.
uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
turēt gūstā ietekmēt, valdzināt.
nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi.
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
tēze Īsi formulēts zinātniskā darba (referāta, raksta) atzinums.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
iztaisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
pataisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
iztaisīt no kāda cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
izsvilināt Izdedzināt.
izkveldēt Izkarsēt; izdedzināt.
izkveldināt Izkarsēt; izdedzināt.
izlīdzināt Izlabot; samazināt (piem., savu vainu, kļūdu).
nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
iztušēt Izpludinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
orientēties Izprast, pazīt, pārzināt (ko).
apzināties Izprast, zināt; apzināti izjust.
izpūsties Izpūšot gaisu, samazināties apjomā.
vilināt Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
iekarot sirdis izraisīt simpātijas, savaldzināt.
būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
ostīt gaisu izzināt apstākļus, situāciju.
spert soli Izzināt ko vairāk.
iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
novitāte Jaunums (piem., mākslā, zinātnē); jauninājums.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
raudzīties nāvei acīs just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists.
sakladzināties Kladzinot sazināties.
saklaigāties Klaigājot sazināties.
klidzināt Klaudzināt.
saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
saklauvēties Klauvējot sazināties.
sisties Klauvēt, klaudzināt.
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam; samazināties.
nokristies Kļūt mazākam, samazināties.
sarauties Kļūt mazākam; samazināties apjomā.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
dilt Kļūt plānākam; mazināties (apmēros, daudzumā).
pievilkt jostu (ciešāk, stingrāk) kļūt taupīgākam, samazināt izdevumus.
(sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
paputēt Kļūt vājākam, samazināties.
atdzist Kļūt vēsākam vai aukstam; mazināties sakarsumam.
sēsties Kļūt zemākam, samazināties (par ūdens līmeni ūdenstilpē).
nokrist Kļūt zemākam, samazināties, pazemināties (par ūdeni, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
nokurināt Kurinot sadedzināt.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
noplakt Kūstot (sniegam), samazināties, kļūt zemākam, plānākam.
atkust Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
pārvaldīt Labi pārzināt un prast izmantot (ko).
kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
augļkopība Lauksaimniecības nozare – augļaugu kultūru audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
augkopība Lauksaimniecības nozare – kultūraugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
strīķēt Līdzināt (ko beramu) līdz ar (trauka) malām.
planēt Līdzināt (zemes virsu).
šļūkt Līdzināt ar šļūci.
iedzimt Līdzināties (kādam no vecākiem) ar kādām īpašībām.
žūžināt Liegi, lēni šūpojot, arī dziedot, midzināt.
izlielīt Lielot izslavēt; izdaudzināt.
redz Lieto, aicinot apzināties, saprast (ko).
sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
zīlēt Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
aizmidzināt Lietojot medikamentus, iemidzināt.
plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
dīrāt Likt maksāt, atlīdzināt (par daudz); plēst.
sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
lāsot Līņāt, smidzināt.
izlīt Līstot lietum, samazināties, izzust (par mākoņiem).
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
neslavas celšana ļaunprātīga apmelošana, apzināta apmelojumu izplatīšana.
pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, pārzināt.
zināt kā (savus) piecus pirkstus ļoti labi zināt, pārzināt.
pārzināt Ļoti labi zināt, prast (ko); būt pilnīgām zināšanām (par ko).
zināt kā vienreizvienu ļoti labi zināt.
dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt (kādu) ātrāk pabeigt darbu.
ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti (skatīties).
primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršs.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
samāties Mājot sazināties.
honorārs Maksa par darbu literātiem, žurnālistiem, māksliniekiem, zinātniekiem.
reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pēta kinomākslu.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
izmasēt Masējot izlīdzināt (piem., grumbas).
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
samauties Maujot sazināties.
absorbēt Mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju.
plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
tērēt Mazināt (ko) kādu darbību, procesu īstenošanai.
vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
šķaidīt Mazināt (šķidruma, arī masas) koncentrāciju.
apcirpt Mazināt īpatnības.
diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
šaurināt Mazināt, ierobežot.
deldēt Mazināt.
vājināt Mazināt.
dilt Mazināties (apmēros, daudzumā, par attālumu).
rukt Mazināties (tilpumā, izmērā, skaitliskajā vērtībā u. tml.).
raukties Mazināties apjomā, lielumā u. tml.
apslāpt Mazināties, kļūt vājākam; izbeigties.
atlaisties Mazināties, pierimt.
sīkt Mazināties, zust (par spēku).
gurt Mazināties.
sīkt Mazināties.
pavizināties Mazliet (neilgu laiku, nelielu attālumu) vizināties.
apsvilināt Mazliet apdedzināt.
pavizināt Mazliet vizināt (neilgu laiku, nelielu attālumu).
ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
grants Mērķfinansējums no valsts budžeta (piem., zinātniskiem pētījumiem).
tievēt Mērķtiecīgi (piem., ar diētu, sporta nodarbībām) samazināt ķermeņa masu.
mežzinātnieks Mežzinātņu speciālists.
nomiglot Miglojot nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
samirkšķināties Mirkšķinot sazināties.
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
mulla Musulmaņu teologs un likumu zinātājs, arī garīdznieks.
muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
muzikologs Mūzikas zinātnieks; mūzikas kritiķis.
trīce Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
dzīt pēdas neatlaidīgi meklēt (kādu), censties (ko) uzzināt.
pieēvelēt Nedaudz ēvelējot, pielāgot, pielīdzināt (ko).
paaudzināt Nedaudz, mazliet audzināt.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
pažvadzināt Neilgu laiku žvadzināt un pārstāt žvadzināt.
uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
nevilšs Nejaušs, netīšs, neapzināts.
nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
nevilkt garumā nepaildzināt, nepalēnināt (kā norisi, darbību).
dezinformācija Nepatiesa, arī apzināti sagrozīta informācija.
instinkts Nepazināta tieksme, nojauta.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
klusēt Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
jaust Neskaidri, aptuveni apzināties (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
nojaust Neskaidri, aptuveni apzināties, sajust (ko gaidāmu, arī esošu).
diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
nosvilināt Nodedzināt.
virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
samanīt Nojaust, apzināties.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
izdzēst Nolīdzināt, izlīdzināt (pēdas, sliedes u. tml.).
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
bez- Norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, samazināts, vājināts.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
izzināt Noskaidrot, uzzināt (ko).
grāds Noteikta zinātniskās kvalifikācijas pakāpe.
pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
noņurcīt Ņurcot (dzīvnieku), novārdzināt (to).
reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
motorika Organisma sistēmu vai atsevišķu orgānu darbība, kustības; smadzeņu garozas regulēto apzināto kustību kopums.
izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
pamazināt Padarīt (ko) mazāku; samazināt.
primitivizēt Padarīt (ko) vienkāršu, apzināti vienkāršot (ko).
izgludināt Padarīt gludu, izlīdzināt.
pagarināt Padarīt ilgāku; paildzināt.
palēnināt Padarīt lēnāku; samazināt (ātrumu).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt.
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
pastiept Paildzināt (parasti nevajadzīgi).
stiept garumā paildzināt, palēnināt.
noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
ievilkt garumā paildzināt.
pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
stiepties garumā paildzināties, palēnināties.
vilkties garumā paildzināties, palēnināties.
ievilkties garumā paildzināties.
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizisku lielumu, skaitlisko vērtību u. tml.).
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
minimalizēt Pamazināt, samazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot, uzraudzīt (kā) stāvokli, darbību; pārzināt.
aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
pārspridzināt Pārsprādzināt.
apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1).
autoreferāts Paša autora uzrakstīts īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums (tagad – promocijas darba kopsavilkums).
lolot Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināt, aprūpēt (bērnu).
lolojums Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināts, aprūpēts bērns.
pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
atvieglot Pavājināt, samazināt (piem., negatīvu pārdzīvojumu).
sadilt Pavājināties, samazināties, pakāpeniski izbeigties.
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
izlīdzināšana Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, kas rodas reizināšanas rezultātā.
saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1); samazināt.
salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3); saasinājums.
pasekot Pavērot, painteresēties, lai ko uzzinātu, izprastu.
krist Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
nokristies Pazemināties, samazināties (par cenu, kā vērtību).
zināt Pazīt, pārzināt, būt iepazinušam (ko).
ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samazināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
pieķert sevi pēkšņi pamanīt, apzināties sevi darām (ko) vai savu psihoemocionālo stāvokli.
apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties atsvaidzināties; izpeldēties.
atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
maģistrs Persona ar zemāko zinātnisko grādu.
pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties.
nodarboties Pētīt, risināt, izzināt (ko).
vadošais pētnieks pētnieks, kas vada zinātniskās pētniecības struktūrvienību, projektu, pētījumu, pētījumu tēmu u. tml.
izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
līdzināt Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko).
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iededzināt.
piespert uguni pielikt uguni, aizdedzināt.
habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
līdz pēdējam sīkumam pilnīgi (piem., zināt, atcerēties).
fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, ļoti labi prast.
arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
reizināmais Pirmais no diviem reizinātājiem.
kandidāts Pirmais zinātniskais grāds (padomju iekārtas laikā).
noplanēt Planējot nolīdzināt.
populāri zinātnisks populārzinātnisks.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice.
audzināšana Process, darbība --> audzināt; cilvēka personības veidošana.
uzziņa Process, paveikta darbība --> uzzināt.
izziņa Process, rezultāts --> izzināt.
viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
aizpūst Pūšot aizpildīt, nolīdzināt.
uzpūst Pūšot ar (aerosolu), uzsmidzināt, uzkrāsot.
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
pašaut kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
aizlikt kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
sarādīties Rādot (piem., zīmes, žestus), sazināties.
klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
vecklasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
izrakumi Rakšanas darbi, ko veic arheologi zinātniskos nolūkos; tas, ko atrod, kas atklājas šādu rakšanas darbu rezultātā.
rakums Rakšanas darbi, ko veic zinātniskā, izpētes nolūkā.
raudzīties ar abām acīm raudzīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzināti.
iesmidzināties Refl. --> iesmidzināt; iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt (par lietu).
pazemināties Refl. --> pazemināt (1); tikt pazeminātam, samazinātam.
saspiesties Refl. --> saspiest (3); tiekot spiestam samazināt tilpumu, apjomu, mainīt formu.
vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
kāpināt skaitli kubā reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
kāpināt skaitli otrajā (arī trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
kāpināt skaitli kvadrātā reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piem., ar kādu skaitli).
sarieties Rejot sazināties.
atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
atspirdzinājums Rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties.
atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt; atšķaidītā viela, šķīdums, kam koncentrācija samazināta.
spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina.
palīdzēt Rīkoties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, aizpildīt, nolīdzināt.
kondensēt Sabiezināt, koncentrēt (vielu).
ātrspēle Sacensību veids (piem., šahā, dambretē) ar samazinātu apdomas laiku.
ātršaušana Sacensību veids šaušanas sportā – šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
sasvilināt Sadedzināt.
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt.
dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs.
literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
krampjains Saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu (par kustībām, ķermeņa stāvokli); savilkts, sasprindzināts.
praktisks Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs.
zinātnisks Saistīts ar zinātni, tai raksturīgs.
aizraut Sajūsmināt, valdzināt.
pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
atsist apetīti (uz kādu) nodarbi saka par rīcību, kas mazināt interesi.
acis sprāgst no pieres laukā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
acis sprāgst no pieres ārā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
labs deguns Saka par spēju ātri visu uzzināt.
smalks deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
(ir) uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
ņemt savās rokās sākt (ko) vadīt, pārzināt; ņemt savā pārziņā, aizbildniecībā.
iedegties Sākt degt (par ko aizdedzinātu, aizkurtu); rasties (par liesmu).
aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu (slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties).
ķīselis Saldais ēdiens, kas parasti gatavots no augļiem, ogām un iebiezināts ar cieti.
salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma daļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
komparatīvistika Salīdzināmā pētniecība (humanitārajās zinātnēs).
vilkt paralēles (starp ko) salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
sastatīt Salīdzināt (vienu ar otru).
samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
samērot Salīdzināt pēc izmēriem (piem., garuma).
salīdzināt pulksteņus salīdzināt pulksteņu rādījumus.
iztaisnot Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
stādīt blakus Salīdzināt, lai novērtētu.
stādīt līdzās Salīdzināt, lai novērtētu.
pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
vilkt paralēles salīdzināt.
atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
apcirpt Samazināt (apjomā, nozīmībā).
sašaurināt Samazināt (apjomā).
nolaist Samazināt (cenu).
ierobežot Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
noplicināt Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piem., atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
izkliedēt Samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
izretināt Samazināt (kā) daudzumu.
atslābināt Samazināt (kā) intensitāti.
reducēt Samazināt (kā) oksidēšanās pakāpi.
atslogot Samazināt (kā) veicamos uzdevumus, noslogojumu; atvieglot (kā darbību).
zaudēt Samazināt (ķermeņa masu).
saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu.
minimizēt Samazināt (logu) līdz tas kļūst par ikonu.
ierobežoties Samazināt (piem., izdevumus).
samīt Samazināt (savstarpēji).
saīsināt Samazināt apjomu (piem., tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
samazināt gaitu samazināt kustības ātrumu.
atmagnetizēt Samazināt magnētiskās īpašības.
nodzīt temperatūru samazināt paaugstināto ķermeņa temperatūru līdz normālai.
savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
relaksēt Samazināt spriedzi, sasprindzinājumu.
apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
atbruņoties Samazināt vai pilnīgi likvidēt savu apbruņojumu.
nolīdzināt Samazināt, likvidēt (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
atsāļot Samazināt, likvidēt sāls, sāļu daudzumu (piem., ūdenī, augsnē).
nogriezt Samazināt, noņemt (kādu daļu no kā).
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
minimizēt Samazināt; minimalizēt.
apšņāpt Samazināt.
nomest Samazināt.
nošņāpt Samazināt.
piegriezt Samazināt.
reducēt Samazināt.
oligūrija Samazināta urīna izdalīšanās.
miniatūra Samazinātā veidā, samazinātā apjomā.
sarukt Samazināties (par attālumu).
sarukt Samazināties (par kā skaitu, daudzumu).
sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
sakristies Samazināties apjomā, kļūt zemākam, plānākam.
sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
rimt Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
saplakt Samazināties intensitātē, neturpināties.
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu).
sarukt Samazināties tilpumā, apjomā – par vielām, materiāliem u. tml.
apsīkt Samazināties vai izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
noplakt Samazināties, arī izzust.
atsalt Samazināties, izaust.
apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi u. tml.).
apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
nobālēt Samazināties, izzust.
krist Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.); kristies.
kristies Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.).
noplakt Samazināties, pavājināties (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
aptumšoties Samazināties, pazust.
noplakt Samazināties; tikt izlietotam.
iet mazumā samazināties.
reducēties Samazināties.
leikopēnija Samazināts leikocītu skaits asinīs.
hipoksija Samazināts skābekļa daudzums organisma audos; skābekļa bads.
leikoderma Samazināts vai pilnīgs pigmenta trūkums ādā, kas izpaužas kā gaiši plankumi uz ādas.
globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
modelis Samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums.
reducēts Samazināts, vienkāršots.
raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
konference Sanāksme, politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai.
prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
redzēt Saprast, apzināties.
sadure Saskare (piem., starp dažādām zinātnes nozarēm).
samiglot Sasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
saspringt Sasprindzināt (1).
saspringt Sasprindzināt (2).
sastrēdzināt Sasprindzināt (2).
sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā; sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
sakost zobus Sasprindzināt spēkus.
pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
saspriegt Sasprindzināt.
lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
saspriegts Sasprindzināts (2).
apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
apburt Savaldzināt, sajūsmināt.
savaņģot Savaldzināt; piesaistīt sev.
sagrozīt galvu Savaldzināt.
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
sačivināties Sazināties (piem., tviterī).
skaipot Sazināties ar interneta programmas Skype starpniecību.
saskatīties Sazināties ar skatieniem.
sarakstīties Sazināties raktveidā.
sasvilpoties Sazināties svilpojot.
sazvanīties Sazināties telefoniski.
saūjināties Sazināties, izdodot raksturīgas skaņas (par putniem).
sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, žestus, izturēšanās veidu u. tml.
sazvanīties Sazināties, zvanot no datora.
komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana.
dungot Sist, klaudzināt.
kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
blietēt Sitot, stampājot blīvēt, līdzināt.
samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā) skaitu.
paskatīties Skatoties pavērot, pārbaudīt, lai pārliecinātos (par ko), arī uzzinātu (ko).
mentors Skolotājs, padomdevējs; darbaudzinātājs.
aizslaucīt Slaukot nolīdzināt.
ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; izslavēt.
noklausīties Slepus klausoties, uzzināt (citam teiktā saturu).
noskatīties Slepus skatoties, uzzināt (ko).
diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanas metodēm.
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
klīniskā slimnīca slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas augstskolu mācību un zinātnisko darbību.
klīnika Slimnīca, kurā slimnieku ārstēšana ir apvienota ar ārstu zinātnisko darbu un medicīnas studentu apmācīšanu; ārstniecības iestāde.
nopīpēt Smēķējot nodedzināt.
smīlāt Smidzināt (1).
miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
miglot Smidzināt (par lietu).
mirgot Smidzināt (par lietu).
sijāt Smidzināt (par lietu).
dabaszinātnieks Speciālists kādā dabaszinātņu nozarē.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
mēra sajūta spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
medijpratība Spēja lietpratīgi un apzināti izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu.
saspiest Spiežot samazināt (kā) tilpumu, apjomu, mainīt formu.
laist gaisā spridzināt.
radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
konvencija Starptautiska vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
simpozijs Starptautiska, parasti zinātniska, sanāksme par kādu speciālu jautājumu.
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
zināšana Stāvoklis --> zināt.
parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
atslodze Stāvoklis, kad (parasti uz laiku) tiek samazināta slodze, darbības apjoms u. tml.
parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
sausums Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami samazināts mitruma daudzums.
kveldināt Stipri karsēt; dedzināt.
drudžains Straujš, nervozi steidzīgs, sasprindzināts.
oldermanis Studentu korporācijas vecākais – pasākumu organizētājs un fukšu audzinātājs.
goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
atsūknēt Sūknējot samazināt (kā daudzumu).
nosvērt Sverot noteikt, uzzināt (kā) masu, svaru.
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
ķīmija Šīs zinātnes likums, sasniegumu praktisks izmantojums (kādā nozarē).
izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
sarauties Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata.
iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
rūgtā šokolāde šokolāde ar augstu kakao saturu un samazinātu cukura daudzumu.
aizšpaktelēt Špaktelējot aizpildīt, nolīdzināt.
piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
iešūpot Šūpojot iemidzināt; iemidzināt (piem., par ritmiskām skaņām).
samērojams Tāds (lielums), ko ir viegli samērot, salīdzināt ar ko citu; salīdzināms.
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
izstiepts Tāds, kā norise, darbība u. tml. ir (parasti nevajadzīgi) paildzināta.
sauss Tāds, kam ir (parasti ievērojami) samazināts mitruma daudzums (piem., par acīm, muti).
mācīts Tāds, kam ir ieaudzināts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku); dresēts.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
saīsināts Tāds, kam ir samazināts apjoms.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir (parasti ievērojami) samazināts.
nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vērīgs Tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko.
viltīgs Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
moderns Tāds, kas atbilst sava laika prasībām, gaumei, arī jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem; mūsdienīgs.
akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
klīnisks Tāds, kas attiecas uz klīniku, medicīnas zinātni, saistīts ar to.
aizsācējs Tāds, kas ievieš ko jaunu, liek pamatus kam (zinātnē, mākslā u. tml.).
miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
inženiertehnisks Tāds, kas ir saistīts ar inženierzinātnēm un tehniku.
saīsināts Tāds, kas ir samazināts (laikposma, darbības, norises) ilgumā.
nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
atvieglots Tāds, kas ir vieglāks, ar samazinātu masu.
populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svabads Tāds, kas nav nostiepts, sasprindzināts; brīvs.
nesavaldīgs Tāds, kas nespēj atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
klasisks Tāds, kas pārstāv ļoti nozīmīgu posmu (piem., kādā zinātnes nozarē); tāds, kam ir izcila, paliekoša vērtība.
starpnozare Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozarēm.
cigārveida Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs cigāram – ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
produktīvs Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē).
psihoanalītisks Tāds, kas saistīts ar neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīzi.
garš Tāds, kas šķiet paildzināts.
tīšs Tāds, kas tiek veikts apzināti.
jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
neizpētīts Tāds, kas vēl nav izpētīts, izzināts.
nesamaksājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami atlīdzināt.
nesamērojams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samērot, salīdzināt ar ko citu; nesalīdzināms.
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot.
paranormāls Tāds, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piem., telepātija, ekstrasensu spējas, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts; tāds, kas saistīts ar instinktu; arī neapzināts, netīšs.
kampaņveidīgs Tāds, ko veic nevis regulāri, sistemātiski, bet gan uz laiku sasprindzinātu darbību, pasākumu veidā.
pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez darītāja aktīvas, apzinātas līdzdarbības.
spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
pustrekns Tāds, kurā ir samazināts tauku procents.
slepens Tāds, kura izpausme tiek apzināti slēpta (par psihisku stāvokli).
saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
ļengans Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti.
slābans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
slābs Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
šļaugans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans.
monogrāfisks Tāds, kurā zinātniski aplūkots kāds atsevišķs jautājums.
ziņa Tas (piem., dati, fakti), kas ir zināms, uzzināts (par ko); informācija.
izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
noslēpums Tas, kas vēl nav izzināts, izpētīts.
jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
vaduguns Tas, pēc kā orientēties, līdzināties, kam sekot.
iztaujāt Taujājot censties sīki uzzināt (ko), noskaidrot; izjautāt.
aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
iztaustīt Taustot izzināt (piem., ceļu, atrašanās vietu).
zintnieks Tautas gudrību zinātājs – burvis, dziednieks.
dziesminieks Tautasdziesmu zinātājs un dziedātājs.
akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā).
pētniecība Teorētiska un praktiska darbība (parasti zinātnē), kas vērsta uz informācijas ieguvi, tās izklāstu un izmantošanu.
filozofija Teorētiskais pamats (piem., kādai zinātņu nozarei).
skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
vēsturiskais materiālisms teorija, kas dialektiskā materiālisma principus piemēro vēstures zinātnei un socioloģijai.
taktilā stimulācija terapijas veids: apzināts, maigs pieskāriens, kas aktivizē ādu cilvēkam, kuram nepieciešama relaksācija.
terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē).
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
jurisprudence Tiesību zinātne; zināšanas par tiesību normām, to praktisko lietošanu.
tiesībzinātne Tiesību zinātne.
kriminālistika Tiesību zinātnes nozare par nozieguma atklāšanas un izmeklēšanas metodēm un līdzekļiem.
kriminoloģija Tiesību zinātnes nozare, kas pēta noziedzību, tās cēloņus un apstākļus, noziedznieka personību, kā arī izstrādā noziedzības profilakses pasākumus.
tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
tieslietas Tieslietu zinātne.
notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
izdoties Tikt labi izaudzinātam, izglītotam, arī būt talantīgam.
sadārdzināties Tikt sadārdzinātam.
mēroties Tikt salīdzinātam.
saraukties Tikt samazinātam (apjomā); arī saīsinātam, sašaurinātam.
zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
uziet gaisā tikt uzspridzinātam.
uzlidot gaisā tikt uzspridzinātam.
sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
komercija Tirdzniecības zinātne.
rīcība Tīša, apzināta darbība vai darbību kopums.
meklēt kašķi tīšuprāt, apzināti uzsākt strīdu.
kubs Triju vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
saūjināties Ūjinot sazināties.
dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
saurkšķēties Urkšķot sazināties.
pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.
izaugsme Uzplaukums (piem., mākslā, zinātnē).
filozofija Uzskatu kopums, teorija, ko izstrādājis kāds filozofs; atsevišķa šīs zinātnes nozare.
uzmirdzināt Uzsmidzināt (2).
sapūsties Uzsmidzināt sev (ko).
uzmargot Uzsmidzināt, uzmirgot (2).
uzsijāt Uzsmidzināt.
uzšpricēt Uzsmidzināt.
uzspridzināties Uzspridzināt sevi.
uzberzēt gaisā uzspridzināt.
uzlaist gaisā uzspridzināt.
uzspert gaisā uzspridzināt.
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
dietoloģija Uzturzinātne; medicīnas nozare par pareizu, veselīgu uzturu.
uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs.
lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
dzirdēt Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko).
redzēt Uzzināt, iegūt (piem., informāciju, ziņas).
padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
dabūt zināt uzzināt.
izdzirdēt Uzzināt.
ķert Uzzināt.
pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist, radot stipru troksni; skaļi klauvēt, klaudzināt.
nopliķēt Vairākkārt viegli sitot (pa ko), nolīdzināt.
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
reducēt Vājināt, mazināt.
pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
šarmēt Valdzināt (kādu), izraisīt patiku.
šarmēt Valdzināt, pakļaut savam šarmam (kādu).
zinātnes valoda valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, piem., monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos.
sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
noveltnēt Veltnējot nolīdzināt, nogludināt.
novērot Vērot (ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties, izvērtēt (ko).
mērot Vērtējot salīdzināt.
samērot Vērtējot salīdzināt.
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
reizināšana Viena no četrām aritmētiskajām darbībām – kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju.
pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums.
tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piem., novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
čatot Vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē, sazināties, sarakstīties.
vilkt garumā Vilcināt, paildzināt (darbību, norisi).
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
automātisms Vingrinājumos iegūta spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
literārā valoda visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
kategorija Vispārīgs jēdziens (zinātnes nozarē), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases būtiskākās pazīmes, priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
viszinis Viszinātājs.
licenciāts Zemākais zinātniskais grāds (dažās valstīs); persona, kam ir šāds grāds.
asistents Zemākais zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
izzīlēt Zīlējot pareģot; zīlējot uzzināt.
zinības Zināšanas (2); zinātne (2).
priekšmets Zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas.
pazīt Zināt, pārzināt (ko).
veterinārā medicīna zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu; veterinārija, veterinārmedicīna.
medicīniskā mikoloģija zinātne par sēnītēm, kas var izraisīt saslimšanu cilvēkiem.
indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
zinātniskais grāds zinātnes darbinieka kvalifikācijas pakāpe.
teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare.
literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru; literatūras zinātne.
literatūras zinātne zinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru; literatūrzinātne.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
augu embrioloģija zinātnes nozare, kas pētī augu apaugļošanos, dīgļa un endospermas attīstību.
politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.
tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un īpašības, tās izstrādes, pārveides, pārraides un izmantošanas likumības.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
robežzinātne Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar tādu jautājumu pētīšanu, kas attiecas uz divām vai vairākām zinātņu nozarēm.
historiogrāfija Zinātnes nozare, kurā pētī vēstures zinātnes attīstību.
zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
eksaktās zinātnes zinātnes, kurās izmanto matemātiku un matemātikas metodes.
jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
selekcijas stacija zinātniska iestāde, kas nodarbojas ar jaunu laukaugu šķirņu izveidi.
habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
goda doktors zinātniskais grāds, ko piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu zinātnisko darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
docents Zinātniskais nosaukums augstskolas pasniedzējam, kam (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
disertācija Zinātnisks darbs, ko autors izstrādā un publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu (tagad – promocijas darbs).
doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma (zinātniskās pētniecības iestādēs, augstskolās).
lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
bālēt Zust, mazināties (piem., par slavu, jūtām).
piezvanīt Zvanīt (kam) pa telefonu, lai sazinātos.
sazviegties Zviedzot sazināties (par zirgiem).
sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
nožvadzināt Žvadzināt un beigt žvadzināt.

zināt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

zināt

LLVV

zināt

MEV

zinât