Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam zināt.

Atrasts vārdos (188):

Atrasts etimoloģijās (47):

No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne'. (šķirklī scientisms)
No vācu pedantisch, kam pamatā itāliešu pedante 'skolotājs' vai pedare 'audzināt'. (šķirklī pedantisks)
No latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī adekvāts)
No vācu dabaszinātnieka T. Gerbera uzvārda. (šķirklī gerbera)
Pēc angļu zinātnieka Dž. Daltona (J. Dalton) vārda, kas pirmoreiz aprakstījis šos redzes traucējumus, jo pats ar tiem slimojis. (šķirklī daltonisms)
No latīņu irrationalis 'nesaprātīgs, nepazināts'. (šķirklī iracionāls)
No latīņu aequator 'izlīdzinātājs'. (šķirklī ekvators)
No franču esplanade, kam pamatā latīņu explanatus 'nolīdzināts, plakans'. (šķirklī esplanāde)
No austriešu zinātnieka Z. Freida (S. Freud, 1856–1939) uzvārda. (šķirklī freidisms)
Pēc 18. gs. itāliešu zinātnieka L. Galvāni vārda. (šķirklī galvanisks)
No krievu глей 'māls', šo terminu ieviesis krievu zinātnieks G. Visockis 1905. gadā. (šķirklī glejs)
No angļu grader (to grade 'līdzināt'). (šķirklī greiders)
No franču gouvernante (< gouverner 'vadīt, audzināt'). (šķirklī guvernante)
No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un kaustos 'nodedzināts'. (šķirklī holokausts)
No latīņu ignorare 'nezināt'. (šķirklī ignorēt)
No latīņu informator 'audzinātājs, apgaismotājs'. (šķirklī informators)
No latīņu irrationalis 'nesaprātīgs; nepazināts'. (šķirklī iracionālisms)
Pēc angļu zinātnieka V. Leišmena vārda. (šķirklī leišmanijas)
No latīņu jurisconsultus 'tiesību zinātājs'. (šķirklī juriskonsults)
No franču carburateur, kam pamatā carburer 'sadedzināt'. (šķirklī karburators)
Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
No franču compensateur, kam pamatā latīņu compensare 'līdzsvarot, atlīdzināt'. (šķirklī kompensators)
No latīņu condesatus 'sabiezināts'. (šķirklī kondensāts)
No latīņu crematorium, cremare 'sadedzināt'. (šķirklī krematorija)
No latīņu cremare 'sadedzināt'. (šķirklī kremēt)
Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
No latīņu crucifixus (cruciare 'mocīt, spīdzināt, sist krustā'). (šķirklī krucifikss)
No vācu lohnen 'atlīdzināt', sich lohnen 'atmaksāties'. (šķirklī lonēt)
No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
No grieķu Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"). (šķirklī mentors)
No franču niveler 'līdzināt', niveau 'līmenis'. (šķirklī nivelēt)
No franču zinātnieka B. Paskāla (1623–1662) vārda. (šķirklī paskāls)
No franču pasteurisation, pēc franču zinātnieka L. Pastēra vārda. (šķirklī pasterizācija)
No vācu Prokurist, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokūrists)
No franču procureur, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokurors)
Pēc amerikāņu zinātnieka H. T. Riketsa (1871–1910) uzvārda. (šķirklī riketsijas)
No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
Pēc amerikāņu zinātnieka Bendžamina Silimena (Benjamin Silliman, 1799–1864) vārda. (šķirklī silimanīts)
No itāliešu terra cotta 'apdedzināta zeme'. (šķirklī terakota)
Pēc angļu dabaszinātnieka Džona Tradeskanta (John Tradescant) vārda. (šķirklī tradeskancija)
No angļu trimmer (to trim 'sakārtot, pielīdzināt'). (šķirklī trimmeris)
No franču caramel, kam pamatā spāņu, portugāļu caramelo 'dedzināts cukurs'. (šķirklī karamele)
No angļu zinātnieka Dž. Listera (Joseph Lister, 1827–1912) vārda. (šķirklī listerioze)
No vācu frischen 'atsvaidzināt'. (šķirklī uzfrišināt)
No ne- un latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī neadekvāts)
No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī scientioloģija)

Atrasts normatīvajos komentāros (5):

Atrasts vārdu savienojumos (56):

Atrasts skaidrojumos (400):

grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
ieaijāt Aijājot iemidzināt.
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
ielaist uguni aizdedzināt.
pielaist uguni aizdedzināt.
pielikt uguni aizdedzināt.
piešaut uguni aizdedzināt.
pielaist sērkociņu aizdedzināt.
laist klāt uguni aizdedzināt.
likt klāt uguni aizdedzināt.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
griba Apzināta tieksme, vēlēšanās.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
tīšām Apzināti, ar nodomu.
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
zināt Apzināties (ko).
justies Apzināties sevi (par ko).
sajusties Apzināties sevi (par ko).
atjaust Apzināties, aptvert.
izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
just Apzināties, saprast; nojaust.
grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
sadabūt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
uzdabūt Ar pūlēm, grūtībām uzzināt; sadabūt.
rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
samesties ar acīm ar skatieniem sazināties.
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
konstatēt Atklāt, izzināt, noteikt.
nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
institūts Augstākā mācību iestāde (kādā nozarē); zinātniskās pētniecības iestāde.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
botānika Bioloģijas nozare – zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
piebremzēt Bremzējot samazināt braukšanas ātrumu.
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
ošņāt Censties ko izzināt, izdibināt.
taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
sačukstēties Čukstus sazināties.
naturālists Dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
gludināt Darīt gludu, līdzināt.
dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
datorika Datorzinātne; arī datoru konstruēšana un izmantošanas prakse.
svilināt Dedzināt (1).
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
pavēstīt Dot iespēju uzzināt, signalizēt.
komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; iedzert, padzerties (ko).
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
uzdzirdēt Dzirdot, klausoties uzzināt.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
falsifikācija Faktu, datu u. tml. apzināta sagrozīšana.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
pamatdisciplīna Galvenā (piem., sporta, zinātnes) nozare.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
izglaust Glaužot izlīdzināt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt.
spārns Grupējums (politiķu, zinātnieku u. tml. kopumā).
remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
iepotēt Ieaudzināt.
uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
iedot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt.
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
iekladzināties Iesākt kladzināt un apklust.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
iežadzināties Iesākt žadzināt un apklust.
iedegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iededzināt.
uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
turēt gūstā ietekmēt, valdzināt.
nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi.
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
tēze Īsi formulēts zinātniskā darba (referāta, raksta) atzinums.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
iztaisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
pataisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
iztaisīt no kāda cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
izsvilināt Izdedzināt.
izkveldēt Izkarsēt; izdedzināt.
izkveldināt Izkarsēt; izdedzināt.
izlīdzināt Izlabot; samazināt (piem., savu vainu, kļūdu).
nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
iztušēt Izpludinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
orientēties Izprast, pazīt, pārzināt (ko).
apzināties Izprast, zināt; apzināti izjust.
izpūsties Izpūšot gaisu, samazināties apjomā.
vilināt Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
iekarot sirdis izraisīt simpātijas, savaldzināt.
būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
ostīt gaisu izzināt apstākļus, situāciju.
spert soli Izzināt ko vairāk.
iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
novitāte Jaunums (piem., mākslā, zinātnē); jauninājums.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
raudzīties nāvei acīs just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists.
sakladzināties Kladzinot sazināties.
saklaigāties Klaigājot sazināties.
klidzināt Klaudzināt.
saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
saklauvēties Klauvējot sazināties.
sisties Klauvēt, klaudzināt.
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam; samazināties.
nokristies Kļūt mazākam, samazināties.
sarauties Kļūt mazākam; samazināties apjomā.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
dilt Kļūt plānākam; mazināties (apmēros, daudzumā).
pievilkt jostu (ciešāk, stingrāk) kļūt taupīgākam, samazināt izdevumus.
(sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
paputēt Kļūt vājākam, samazināties.
atdzist Kļūt vēsākam vai aukstam; mazināties sakarsumam.
sēsties Kļūt zemākam, samazināties (par ūdens līmeni ūdenstilpē).
nokrist Kļūt zemākam, samazināties, pazemināties (par ūdeni, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
nokurināt Kurinot sadedzināt.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
noplakt Kūstot (sniegam), samazināties, kļūt zemākam, plānākam.
atkust Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
pārvaldīt Labi pārzināt un prast izmantot (ko).
kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).

Atrasts piemēros (200):

līdzināties "Līdzināties! Mierā!"
saspridzināt 1944. gadā nams tika saspridzināts.
agrobioloģija Agrobioloģijas zinātņu institūts.
dēties Aiz kauna nezināt, kur dēties.
napalms Aizdedzināt ar napalmu.
sērkociņš Aizdedzināt ar sērkociņu.
deglis Aizdedzināt degli.
aizdedzināt Aizdedzināt kabatas bateriju.
kaķactiņa Aizdedzināt kaķactiņu.
aizdedzināt Aizdedzināt klausītāju sirdis.
petarde Aizdedzināt petardi.
aizdedzināt Aizdedzināt sveci.
vējlukturis Aizdedzināt vējlukturi.
spička Aizdedzināt, nodzēst spičku.
pīpe Aizdedzināt, smēķēt pīpi.
maize Aiziet zinātnieka maizē.
aizlīdzināt Aizlīdzināt bedres uz ceļa.
aizlīdzināt Aizlīdzināt plaisas sienā.
aizlīdzināt Aizlīdzināt spraugas grīdā ar tepi.
aizmidzināt Aizmidzināt bērnu.
aizmidzināt Aizmidzināt slimnieku pirms operācijas.
aizrautīgs Aizrautīgs zinātnieks.
aizvizināt Aizvizināt bērnus ar autobusu uz skolu.
aizvizināt Aizvizināt makšķerniekus gabaliņu augšup pa upi.
izlīdzinātība Aktieru tēlojuma izlīdzinātība.
aktīvs Aktīvs darbinieks, mākslinieks, zinātnieks.
apdāvināts Apdāvināts rakstnieks, zinātnieks, mākslinieks.
apdedzināt Apdedzināt baļķa galu.
dolomīts Apdedzināt dolomītu, lai iegūtu kaļķus.
apdedzināt Apdedzināt fajansa traukus, māla izstrādājumus.
apdedzināt Apdedzināt pie ugunskura apģērbu.
apdedzināt Apdedzināt roku pie karstās plīts.
čulgains Apdedzinātas, čulgainas rokas.
apdedzināties Apdedzināties jaunības neapdomībā.
apdedzināties Apdedzināties ugunskurā.
uzreiz Apdedzināto vietu uzreiz turēt aukstā ūdenī.
apdedzināt Apdedzināts dolomīts.
datorzinātne Apgūt datorzinātni.
sinoptika Apgūt sinoptikas zinātni.
iemaņas Apgūt zinātniskā darba iemaņas.
aplīdzināt Aplīdzināt dzīvžogu.
zinātkāre Apmierināt zinātkāri.
mazinātājs Aprēķināt mazinātāju.
apsmidzināt Apsmidzināt ābelītes pret kaitēkļiem.
apsmidzināt Apsmidzināt acālijas ar ūdeni.
insekticīds Apsmidzināt ar insekticīdu.
šķīdinājums Apsmidzināt augus ar vāju vara vitriola šķīdinājumu.
apvērsums Apvērsums zinātnē.
dižkoks Apzināt dižkokus.
apzināt Apzināt iedzīvotāju viedokli par pilsētas labiekārtošanu.
historiogrāfija Apzināt Latvijas PSR historiogrāfiju.
apzināt Apzināt pagātnes kultūras mantojumu.
apzināt Apzināt pirmskolas vecuma bērnus.
kultūrvērtības Apzināt sava novada kultūrvērtības.
priekštecis Apzināt savus priekštečus.
nodarījums Apzināt vētras nodarījumus.
civiliedzīvotāji Apzināta civiliedzīvotāju īpašuma iznīcināšana.
provokācija Apzināta provokācija pret valsti.
apzināts Apzināta rīcība.
apzināts Apzināta sava stāvokļa izmantošana.
provokators Apzināta, izplānota provokatora rīcība.
darbība Apzināta, neapzināta darbība.
simulācija Apzināta, neapzināta simulācija.
apzināts Apzināti dot nepatiesu liecību tiesā.
pielaist Apzināti vairījos sev kādu pielaist pārāk tuvu.
tonnīgs Apzināti ziemai pirku šauras, lai tas tonnīgais auto spēj izspiest sniegu un ir saķere.
apzināties Apzināties problēmas būtību.
apzināties Apzināties savas iespējas.
niecīgs Apzināties savas niecīgās spējas.
esība Apzināties savu esību.
īrisks Apzināties savu īrisko izcelsmi.
nespēks Apzināties savu nespēku.
sūtība Apzināties savu sūtību.
vērtība Apzināties savu vērtību ģimenē un sabiedrībā.
trūkums Apzināties savus trūkumus un labot tos.
nopietnība Apzināties situācijas nopietnību.
apzināties Apzināties, ka ir kļūdījies.
ķecerība Ar [Ausekļa] dzejas darbiem cenzoram allaž bija liela ķeza. Nekad nevarēja zināt, vai tur nav kāda apslēpta ķecerība..
izdedzināt Ar cigareti izdedzināt dīvānu.
stiķis Ar jaunajiem pieredzē dalījās podnieka amata stiķu zinātājs.
ellesmašīna Ar kurpēs paslēptu ellesmašīnu uzspridzināt lidmašīnu.
piededzināt Ar lāzera staru piededzināta tīklene.
sadedzināt Ar pārkarsētu gludekli sadedzināt drānu.
atsvaidzināt Ar piemērotu krāsu atsvaidzināt nama fasādi.
iepūst Ar smidzinātāju iepūst krāsu grūti pieejamā vietā.
enciklopēdists Aristotelis – ievērojams sava laika zinātnieks un enciklopēdists.
noderēt Ārsta izrakstītās zāles noderēs, lai mazinātu drudzi.
izaugsme Atbalstīt jauno zinātnieku izaugsmi.
atlīdzināt Atlīdzināt nodarīto kaitējumu.
atlīdzināt Atlīdzināt par padarīto darbu.
atlīdzināt Atlīdzināt par pūlēm.
septiņkārtīgs Atlīdzināt septiņkārtīgi.
atlīdzināt Atlīdzināt vecākiem ar uzcītību un labu uzvedību.
atlīdzināt Atlīdzināt zaudējumus.
atmodināt Atmodināt skolēnos zinātkāri.
dedzinātājs Atrast rūpnīcas dedzinātāju.
sadedzināt Ātri vien sadedzināt visus sausos dēlīšus.
uzbiezināt Atslēgas kaula gals ir uzbiezināts.
atspēkot Atspēkot nezinātnisku teoriju.
atsvaidzināt Atsvaidzināt angļu valodas zināšanas.
atsvaidzināt Atsvaidzināt izrādes skatuvisko ietērpu.
atsvaidzināt Atsvaidzināt lūpu krāsojumu.
smaržkociņi Atsvaidzināt mājokli ar smaržkociņiem.
atsvaidzināt Atsvaidzināt savas Latvijas vēstures zināšanas.
atsvaidzināt Atsvaidzināt telpu ar kosmētisko remontu.
atsvaidzināties Atsvaidzināties ar vēsu dzērienu.
atsvaidzināties Atsvaidzināties dušā.
pseidozinātne Atšķirt zinātni no pseidozinātnes.
attīstīt Attīstīt zinātni.
atvizināt Atvizināt pasažierus.
sirdsskaidrība Audzināt bērnā sirdsskaidrību.
patriotisms Audzināt bērnos patriotismu.
musulmanisms Audzināt bērnu musulmanisma tradīcijās.
katolisks Audzināt bērnus katoliskā garā.
puritānisms Audzināt bērnus puritānisma garā.
audzināt Audzināt bērnus.
kundziņš Audzināt dēlu par kundziņu.
audzināt Audzināt drosmi, gaumi, pienākuma apziņu.
gars Audzināt jaunatni patriotisma garā.
audžubērns Audzināt no bērnunama paņemtu audžubērnu.
audzināt Audzināt raksturu.
pašdisciplīna Audzināt skolēnos pašdisciplīnu.
svešs Audzināt svešu bērnu.
strīdnieks Audzinātāja izšķir strīdnieces un liek salīgt mieru.
paraugs Audzinātāja personiskais paraugs.
pamācīt Audzinātāja piedāvāja pamācīt bērniem vijoles spēli.
rādīt Audzinātāja rāda bērniem dzīvnieku attēlus.
žiperis Audzinātājas aprūpē ir divdesmit mazi žiperi.
sarunāt Augļu koki jāapgriež zinātājam, tāpēc labāk sarunāt ar dārznieku.
augt Augošs zinātnieks.
augsts Augsti sasniegumi zinātnē, mākslā.
profilēties Augstskolai vajadzētu profilēties par zinātnisku universitāti.
sastindzināt Aukstuma sastindzināti pirksti.
aizdedzināt Automašīna aizdedzināta tīšuprāt.
izlīdzināt Automašīna mēģināja izlīdzināt gaitu.
kopija Automobiļu samazinātu kopiju jeb modelīšu krāšana.
autoritatīvs Autoritatīvs zinātnieks, ārsts.
bagātīgs Bagātīgi atlīdzināt.
tiesībzinātne Bakalaura grāds tiesībzinātnē.
stindzināt Bargā sala stindzinātie putni satupuši ap barotavu.
bēdzināt Bēdzināt sakrāto naudu, vērtslietas.
kladzināt Beidziet kladzināt!
mēģināt Bērns mēģina izzināt pasauli.
ucināt Bērns tiek ucināts un midzināts.
iemīļot Bērnu iemīļota audzinātāja.
bērnudārzs Bērnudārza audzinātāja.
audzinātājs Bērnudārza audzinātājs.
biezināt Biezināt javu ar smiltīm.
biezināt Biezināt mērci ar miltiem.
vakarskolnieks Bijušais vakarskolnieks ar labiem vārdiem atcerējās savu audzinātāju.
neaudzināts Bīstami ir neaudzināti suņi.
staidzināt Brauciet staidzināt un samīļot astaiņus patversmē!
ekshumēt Britu zinātnieki aicina ekshumēt un izpētīt rakstnieka mirstīgās atliekas.
paildzināt Censties paildzināt laimīgo sajūtu.
nodedzināt Cik daudz gāzes ir nodedzināts?
pāraudzināt Cik grūti pāraudzināt pašam sevi!
atsvaidzināt Cirka programma atsvaidzināta ar jauniem priekšnesumiem.
uzbiezināt Cirvja plātne vidū ir uzbiezināta.
svešvārds Dabas zinātnes tagad dēvē svešvārdā – eksaktās zinātnes.
zinātne Dabas zinātnes.
dabaszinātnieks Dabaszinātnieki pēta, kur dabā atrodas vajadzīgās vielas un materiāli.
žadzināt Dāma tūdaļ bija klāt, iekrampējās namatēvam elkonī un sāka žadzināt.
sasprindzināts Darba dēļ nedēļas sākums iznāca sasprindzināts.
literatūrzinātnisks Darba literatūrzinātniskā analīze.
darvinisms Darvinisms nav empīriska zinātne, bet teorija, kas balstās uz interpretācijām.
smidzinātājs Dārza smidzinātājs.
doktors Datorzinātņu doktors.
studijas Daudz laika prasa manas studijas tiesību zinātnē.
pestelis Daudzi, gribot zināt, kas gaida nākotnē, iet pie zīlniekiem, burvjiem, pesteļiem un tic viņu māņiem.
daudzināt Daudzināt operas solistus.
daudzināt Daudzināt pagātnes paražas un tikumus.
daudzpusīgs Daudzpusīga zinātniskā darbība.
daudzsološs Daudzsološa zinātniece, pētniece.
daudzsološs Daudzsološi zinātniski pētījumi.
vilcināt Dažādas formalitātes vilcināja zinātniekus uzsākt pētījumu.
dedzināt Dedzināt darvu.
dedzināt Dedzināt elektrisko kamīnu, sildītāju.
dedzināt Dedzināt keramikas izstrādājumus.
dedzināt Dedzināt ķieģeļus, kaļķus.
dedzināt Dedzināt malku krāsnī.
dedzināt Dedzināt naktslampiņu.
kūla Dedzināt pērno kūlu.
dedzināt Dedzināt sausās lapas, veco zāli.
dedzināt Dedzināt skalus, žagarus plītī.
dedzināt Dedzināt spirtu.
dedzināt Dedzināt spuldzīti.
dedzināt Dedzināt sveces.
svece Dedzināt sveces.
dedzināt Dedzināt ugunskuru.
drena Dedzināta māla drenas.
umbra Dedzināta umbra.
iesmidzināt Degvielas maisījums tiek iesmidzināts motora cilindrā.
novilkums Dokumentiem jāpievieno zinātnisko rakstu novilkumi.
stindzināt Drēgnums nebeidz stindzināt.
ekonomika Ekonomikas zinātne.
zinātne Eksaktā zinātne matemātika daudziem ir netīkama, bet citus – ļoti aizrauj.
emeritēts Emeritētā zinātnieka goda diploms.
līdzināties Es gribu līdzināties savai mātei.
maģistrs Filoģijas zinātņu maģistre.
zinātne Filoloģijas zinātņu doktors.

zināt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV