piebremzēt
piebremzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Bremzējot samazināt braukšanas ātrumu.
PiemēriPie gājēju pārejas vajag piebremzēt.
- Pie gājēju pārejas vajag piebremzēt.
- Pirms iebraukšanas šķērsielā automašīna nedaudz piebremzēja.
- Šoferis varēja taču piebremzēt!
2.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nav tik straujš, attīstās lēnāk.
PiemēriPiebremzēt uzņēmējdarbību.
- Piebremzēt uzņēmējdarbību.