mirdzināt
mirdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
mirdzināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
PiemēriAutomašīna mirdzināja ugunis.
1.1.Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
PiemēriMirdzināt briļļu stiklus.