mirdzināt
mirdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
mirdzināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
PiemēriAutomašīna mirdzināja ugunis.
- Automašīna mirdzināja ugunis.
- Egle mirdzināja sveču liesmiņas.
1.1.Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
PiemēriMirdzināt briļļu stiklus.
- Mirdzināt briļļu stiklus.
- Meitene smaidot mirdzināja baltos zobus.
- Plaukstošo bērzu un kļavu lapas mirdzināja savu gaišo zaļumu.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Mirgot3.
PiemēriMirdzināja sīks lietutiņš.
- Mirdzināja sīks lietutiņš.