noņurcīt
noņurcīt -ņurcu, -ņurci, -ņurca, retāk -ņurku, -ņurki, -ņurka, pag. -ņurcīju darbības vārds; transitīvs
noņurcīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ņurcot (piem., ar rokām) saburzīt, sagumzīt, arī nobružāt, padarīt neizskatīgu.
PiemēriNoņurcīta žaketīte.
2.Ņurcot (dzīvnieku), novārdzināt (to).
PiemēriJūtos kā tāds noņurcīts kāmītis.
Normatīvais komentārs:Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, “Avots”, 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota.