koeficients
koeficients [koefici-eñts] lietvārds; vīriešu dzimte
1.joma: matemātika Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
2.Skaitlisks (kādas parādības) raksturojums.
Stabili vārdu savienojumiBerzes koeficients. Drošības koeficients.
- Berzes koeficients — lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
- Drošības koeficients — skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- Gaismas koeficients — logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
- Lietderības koeficients — 1. Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.2. Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
Stabili vārdu savienojumiIntelektuālās attīstības koeficients; IQ.
- Intelektuālās attīstības koeficients; IQ — cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
Cilme:No ko- [3] un latīņu efficiens (efficientis) ‘tāds, kas izdara’.