kodums
kodums [kuôdùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība → kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
PiemēriSuņa kodums.
- Suņa kodums.
- Dziļš kodums.
- Koduma vieta.
1.1.Dzēliens (1).
PiemēriDundura, lapsenes kodums.
- Dundura, lapsenes kodums.
- Nieze odu koduma vietās.