dzirdēt
dzirdēt dzirdu, dzirdi, dzird, pag. dzirdēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar dzirdi uztvert (skaņas).
PiemēriDzirdēt dziesmas.
- Dzirdēt dziesmas.
- Bērns dzirdēja čukstus.
- Vai tu mani dzirdi?
1.1.intransitīvs Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
PiemēriSlimnieks slikti dzirdēja.
- Slimnieks slikti dzirdēja.
- Viņš labi nedzird.
2.Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
PiemēriDzirdēt jaunumus.
- Dzirdēt jaunumus.
- Kaimiņi dzirdēja visādas tenkas.
Stabili vārdu savienojumiKā dzird. Kur tas dzirdēts!
- Kā dzird — kā runā, stāsta.
- Kur tas dzirdēts! — izsaucas, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
Stabili vārdu savienojumiNe redzēts, ne dzirdēts. Negrib ne dzirdēt. Pirmā dzirdēšana.
- Ne redzēts, ne dzirdēts idioma — tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī neparasts.
- Negrib ne dzirdēt idioma — saka, ja kāds pauž kategorisku noliegumu, nevēlēšanos iesaistīties.
- Pirmā dzirdēšana sarunvaloda — saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.