dzirdēt
dzirdēt dzirdu, dzirdi, dzird, pag. dzirdēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar dzirdi uztvert (skaņas).
PiemēriDzirdēt dziesmas.
1.1.intransitīvs Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
PiemēriSlimnieks slikti dzirdēja.
2.Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
PiemēriDzirdēt jaunumus.
Stabili vārdu savienojumiKā dzird. Kur tas dzirdēts!
Stabili vārdu savienojumiNe redzēts, ne dzirdēts. Negrib ne dzirdēt. Pirmā dzirdēšana.