piesmēķēt
piesmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Smēķējot piepildīt ar dūmiem (ko).
PiemēriPiesmēķēta istaba.
1.1.Smēķējot piesātināt ar dūmiem (ko).
PiemēriPiesmēķēts gaiss.
2.Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
PiemēriPiesmēķēt cigareti.
2.1.intransitīvs Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
PiemēriLūgt piesmēķēt.