rūdīt
rūdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
rūdīties darbības vārds; atgriezenisks
rūdījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.joma: tehnika Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
PiemēriRūdīt tēraudu.
Stabili vārdu savienojumiRūdītais stikls.
2.Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
PiemēriRūdīt bērnu.
2.1.Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
PiemēriRūdīt savu raksturu.