pretstatīt
pretstatīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
PiemēriPretstatīt laukus pilsētai.
- Pretstatīt laukus pilsētai.
- Pretstatīt mistiku zinātnei.
- Pretstatīt praksi teorijai.
- Runātājs pretstatīja garīgās un materiālās vērtības.