pretspēks
pretspēks [pretspȩ̀ks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai darbībai).
PiemēriPretspēks ienaidnieka tīkojumiem.
- Pretspēks ienaidnieka tīkojumiem.
- Izrādīt pretspēku terorisma draudiem.
- Pretspēks alkatībai un varaskārei.
- Katrs spēks rada pretspēku.
1.1.Pretstats2.
PiemēriPretspēku sadursme, cīņa.
- Pretspēku sadursme, cīņa.
- Naida pretspēks ir mīlestība.
2.Pretinieks.
PiemēriPretspēka sakāve.
- Pretspēka sakāve.
- Cīnīties ar pretspēku.
- Viņš nevar atrast sev piemērotu pretspēku.