pretrunīgs
pretrunīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pretrunīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pretrunīgi apstākļa vārds
pretrunība lietvārds; sieviešu dzimte
pretrunīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam piemīt pretruna1, pretstatu attieksme.
PiemēriLaiks un telpa ir pretrunīgi.
- Laiks un telpa ir pretrunīgi.
2.Tāds, kam piemīt pretruna2.
PiemēriPretrunīgs vērtējums, paskaidrojums.
- Pretrunīgs vērtējums, paskaidrojums.
- Pretrunīga liecība.
- Pretrunīgi viedokļi.
- Pretrunīgi raksturot situāciju.
2.1.Tāds, kura izturēšanās veidā, uzvedībā ir pretrunas.
PiemēriPretrunīgs cilvēks.
- Pretrunīgs cilvēks.
- Pretrunīgs mākslinieks.
- Pretrunīgi romāna galvenie varoņi.
- Pretrunīgi vērtēti politiķi.