pretinieks
pretinieks lietvārds
pretiniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Pretējā puse bruņotā cīņā, karā, šās puses bruņotie spēki.
PiemēriPretinieka pozīcijas.
1.1.Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
PiemēriPolitiskais, ideoloģiskais pretinieks.
Stabili vārdu savienojumiNovērtēt pretinieku par zemu.
2.Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
PiemēriPretinieka komanda volejbolā.