piepīpēt
piepīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Smēķējot piepildīt (telpu) ar dūmiem.
PiemēriPiepīpēts krogs.
1.1.Smēķējot piesātināt (gaisu) ar dūmiem.
PiemēriPiepīpēts gaiss.
2.Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
PiemēriPiepīpēt cigareti.
3.sarunvaloda Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
PiemēriIedarbināt auto, piepīpējot.