piepīpēt
piepīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Smēķējot piepildīt (telpu) ar dūmiem.
PiemēriPiepīpēts krogs.
- Piepīpēts krogs.
- Piepīpēta istaba.
- Vajag izvairīties no uzturēšanās piepīpētās telpās.
1.1.Smēķējot piesātināt (gaisu) ar dūmiem.
PiemēriPiepīpēts gaiss.
- Piepīpēts gaiss.
2.Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
PiemēriPiepīpēt cigareti.
- Piepīpēt cigareti.
3.sarunvaloda Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
PiemēriIedarbināt auto, piepīpējot.
- Iedarbināt auto, piepīpējot.
- Ja ziemā nevari iedarbināt auto, varbūt to var piepīpēt.