vārdzināt
vārdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs1, nespēcīgs1.
PiemēriVārdzināt lopus.
- Vārdzināt lopus.
- Karstais laiks turpina vārdzināt cilvēkus.
- Snieglauzes radītie apstākļi vārdzina kokus.
2.Psihiski mākt, gurdināt.
PiemēriNaids šķeļ un vārdzina tautu.
- Naids šķeļ un vārdzina tautu.
- Valsti vārdzina bezdarbs.